Panorāma

Latviešu ceļotājs airu laivā šķērso kluso okeānu

Panorāma

Konflikts starp NATO dalībvalstīm – Turciju un Franciju

Pludmales glābēju darbs

Glābējiem pēc Covid-19 ierobežojumiem palielinājusies slodze

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Šogad noslīkuši jau vairāk nekā 60 cilvēki, divi – vakar. Biežāk nelaimes saistītas ar pārgalvīgu un pārdrošu rīcību uz ūdens. Koronavīrusa ierobežojumu dēļ, šogad atpūtnieku ūdens tuvumā ir krietni vairāk. Palielinās arī glābēju noslogojums. Kāda ir pludmales glābēju ikdiena?

Jūnijs iedzīvotājus lutināja ar karstām un saulainām dienām. Un pludmales bija pilnas ar atpūtniekiem. Arī pandēmija nospēlēja savu lomu. "Cilvēki pēc Covid ierobežojumiem, laikam, ir noilgojušies pēc dabas, pēc saules un var pateikt, ka kā aptrakuši dodas uz peldvietām pie dabas un, es domāju, salīdzinot ar pārējiem gadiem, diezgan daudz ir atpūtnieki. Mums arī slodze palielinājās." saka Rīgas pašvaldības policijas (RPP) inspektors-glābējs Juris Mantinieks.

Lucavsalas glābēji no savas stacijas pārredz visu pludmali, līdz ar to nelaimes gadījumā spēj ātri reaģēt. "[Sieviete] Bija aizpeldējusi pārāk tālu aiz bojām un nebija novērtējusi savus spēkus. Nepietika spēku tikt atpakaļ un aiz bojām vienmēr ir liels dziļums, kur cilvēks uz kājām vairs nevar nostāties, tāpēc ir jāievēro noteikumu – peldēt līdz bojām," saka RPP glābējs-ūdenslīdējs Ilmārs Salmanis.

Ja cilvēks slīkst viņš nevar pakliegt. Viņam  primārais ir elpošana. Ļoti bieži cilvēki no malas slīkšanu nevar pamanīt, jo slīkstošam cilvēkam nav pat spēku māt ar rokām. "Ja gadījumā pamana kādu, kurš nonācis nelaimē, tur vajadzētu izvērtēt savus spējas un, būtu ieteikums pašiem neveikt glābšanas darbus. Nekavējoties ir jāsauc palīdzība," atzīst Salmanis. 

Saucot palīdzību, ja tā nav oficiālā pludmale, ir jāzina konkrētā atrašanas vieta, lai glābēji spētu ātri tikt pie cietušā. Tāpēc dodoties dabā, piefiksējiet, kur tieši jūs atrodaties. Atrodoties atpūtas vietā ūdens tuvumā neesiet pārgalvīgi un nepārvērtējiet savus spēkus. Neesiet iemesls papildināt noslīkušo statistiku. Bieži glābējiem nākas cilvēkiem palīdzēt arī sauszemē. Apsiet sagrieztas kājas vai meklēt pazudušos bērnus.

"Mēs piesaistām visu, ko mēs varam. Mēs varam uztaisīt lielāku to bildi, piemēram, re kur parka teritorija. Viens sēž pie datora, otrs meklē vai nu ar kvadraciklu vai ar kājām skrien," stāsta RPP kārtībnieks-glābējs Viktorija Čagina.  Glābēji dzird ne tikai lūgumus pēc palīdzības. Ne reti cilvēki nāk vienkārši aprunāties vai izteikt pateicības vārdus par glābēju nozīmīgo darbu.

"Mēs esam divi vai trīs cilvēki peldvietā. Atpūtnieki ir 100-200, mums liekās, ka mūs neredz, bet, es domāju, ka cilvēki vienmēr pievērš mums uzmanību. Atnāk parunāties, kaut ko pajautāt. Gandarījums ir savam darbam, vēl, ja sanāk kādu izglābt, saproti, ka darbs ir labs," norāda Mantinieks.

Glābēji strādā vasaras sezonā. Pārējā laikā tie pilda pašvaldības policijas pienākumus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti