Visbiežāk dažādās problemātiskās vietās un bīstamās situācijās nonāk zinātkārie kaķi, kuriem glābēju palīdzība bijusi nepieciešama vairāk nekā 300 gadījumos. Otra lielākā grupa, kura jāglābj visbiežāk, ir putni, kuri, piemēram, ielido ventilācijas šahtā un nespēj izkļūt laukā vai arī putns sapinas makšķernieku auklās. Vienlaikus ugunsdzēsēji atgādina, ka nereti cilvēki ir tie, kas, piemēram, kaķim traucē izkļūt no apdraudējuma.
"Cilvēkiem vajadzētu atcerēties, ka ne visos gadījumos, kad kaķis ir kokā, nepieciešama glābēju palīdzība, lai dzīvnieku noceltu no koka.
Kaķi diezgan labi paši tiek galā ar šo uzdevumu, un biežāk cilvēku satraukums ir tas, kas viņiem traucē nokāpt no koka.
Vēlreiz jāatgādina, ka esam glābšanas dienests un dzīvnieciņus glābjam tad, kad viņi nonākuši bezpalīdzīgā situācijā," norādīja VUGD pārstāve Agrita Vītola.
Dzīvnieku glābšana nav standarta operācija, tāpēc nereti pēc glābšanas darbiem, kad no dubļiem izvilkts zirgs vai govs, starp kolēģiem notiek pieredzes apmaiņa, lai labāk reaģētu uz šādām situācijām. Ņemot vērā, ka ugunsdzēsēji glābēji palīdz ne tikai nelaimē nokļuvušiem mājdzīvniekiem, bet arī savvaļas dzīvniekiem, tad šogad 54 gadījumos glābēji palīdzējuši čūskām izkļūt no dažādam ēkām un to pagalmiem.
