Rēķinot pret iedzīvotāju skaitu, Latvija ir pirmajā vietā Eiropas Savienībā noslīkušo cilvēku skaita ziņā, liecina "Eurostat" apkopojums par 2017. gadu.
Savukārt šogad no ūdenstilpēm VUGD izvilcis jau 80 cilvēkus. Nelaimju cēloņi esot pārgalvība un alkohols.
"Šie iemesli visbiežāk ir saistīti ar pārgalvīgu peldēšanos un neatbilstošu peldvietas izvēli. Diemžēl arī ar alkohola lietošanu atpūtas laikā pie ūdens, kad cilvēkam ir citādāka uztvere, kādas ir viņa spējas. Ir arī negadījumi, kur ir apgāzušās laivas un cilvēki nav spējuši izkļūt krastā saviem spēkiem," stāstīja VUGD pārstāve Agrita Vītola.
Īpašu "melno punktu", kur noslīkušo ir visvairāk, Latvijā neesot. Tomēr biežāk cilvēki noslīkst ezeros, upēs un dīķos nekā jūrā. Lai izvairītos no nelaimes, dienests iesaka atpūsties oficiālās peldvietās.
Oficiāla peldvieta nozīmē to, ka šeit ir norobežots, cik tālu peldēt ir droši.
Tāpat vieta ir labiekārtota, ir kur pārģērbties, ir pārbaudīta ūdens kvalitāte, kā arī peldvietu uzmana glābēji.
Rīgā ir deviņas oficiālas peldvietas. Tomēr iedzīvotāji izvēlas atveldzēties arī citur. Lai gan netālu ir labiekārtota peldvieta Lucavsalā, atpūtniekiem iecienīts ir Zaķusalas krasts pie Salu tilta. Aptaujātie uzskata, ka arī šeit peldēt ir droši, ja prot novērtēt savus spēkus.
"Es tālu nepeldu. Vienīgi, ja aizbraucu uz ārzemēm, tādā drošā vietā. Citi jau te tālu aizpeld. Laikam sportisti bijuši. Galvenais, nevajag lekties, līdzsvarā turēt un viss. [..] Sargi sevi un tad izdzīvosi," sprieda Jānis.
Iveta atzina, ka viņa agrāk trenējusies peldēšanā un savus spēkus nepārvērtē. Tikmēr Ilze atzina, ka oficiālajās peldvietās ir daudz cilvēku. "Šeit ir miers, un tāpēc mēs te braucam."
Par drošību ir pārliecināts arī Eduards, kurš šeit nākot peldēt jau gadiem, un ir pat lecis Daugavā no Salu tilta, kas šobrīd ir aizliegts.
"Cilvēki manā bērnībā leca no tā tilta, neviens nenositās. Es arī esmu lecis no Salu tilta, un ne reizi nenositos, bet tagad tas ir aizliegts. [..] Mums vienkārši bija atzīmēts, no kuras vietas lekt, kur upes apakša bija izpētīta," klāstīja Eduards.
Biedrības "Peldēt droši" valdes locekle gan lekšanu no tiltiem sauc par ļoti bīstamu, it īpaši upēs, jo nekad nevar zināt, ko upes gultnē atnesusi straume.
"Ja lec uz galvas, tad var būt ļoti daudz bīstamu traumu. Ja ar kājām pa priekšu, tad var nesagrupēties lēcienā, un var būt dažādi mežģījumi, kas pēc tam liedz cilvēkam izpeldēt no ūdens," stāstīja biedrības "Peldēt droši" dibinātāja Zane Gemze.
Eksperte ieteica peldētgribētājiem savu prasmi pārbaudīt baseinā. Ja var neapstājoties nopeldēt 200 metrus, no kuriem pēdējos 50 uz muguras, un izkāpt no baseina nenoelsies, tad, visticamāk, peldētājs spēs tikt krastā arī kādā bīstamā situācijā. Taču jebkurā gadījumā peldēt ieteicams tikai drošās un pārbaudītās vietās.
Savukārt tiem, kuru peldētprasme ir vājāka, ūdenī nevajadzētu iet dziļāk par krūts līniju, kā arī ieteicams peldēt krasta virzienā.
Vēl nevajadzētu doties peldēt vienatnē.
