Meklēšanas darbi jūrā – vietā, kur aptuveni 35 kilometrus no krasta svētdienas, 4. septembra, vakarā nogāzās neliela pasažieru lidmašīna ar četriem vienas ģimenes locekļiem tajā, joprojām turpinās. Pagaidām gan nav būtisku panākumu, lai gan meklēšanā iesaistīti vairāku valstu peldlīdzekļi un lidaparāti.
Nogrimušās lidmašīnas meklēšana atsākās no rīta, jo nakts laikā tos veikt bija praktiski neiespējami tumsas dēļ. Vēl arī nav zināms, kuras valsts pārziņā būs incidenta izmeklēšana, jo lidmašīna jūrā iegāzās un nogrima neitrālajos ūdeņos.
"Šobrīd notiek aktīvie meklēšanas darbi, lai izceltu šī gaisa kuģa atliekas un, visticamāk, arī bojāgājušās personas. Pēc šī darba paveikšanas attiecīgi tiks uzsākti arī aktīvie gaisa kuģa nelaimes gadījuma izmeklēšanas darbi. Šobrīd arī Nelaimes gadījumu izmeklēšanas birojs ir kontaktā ar kolēģiem Austrijā un Spānijā, lai izlemtu, kuri būs vadošie izmeklētāji šajā jautājumā. Plašāka informācija par iespējamajiem nelaimes gadījuma iemesliem varētu būt tikai tad, kad noslēgsies šī izmeklēšana, kad būs iespēja restaurēt visu notikušā gaitu, secību. Un tad arī saprastu, kādu iemeslu dēļ gaisa kuģa apkalpe nesazinājās un neatbildēja Gaisa satiksmes vadības centram un kādēļ šis gaisa kuģis avarēja," sacīja Civilās aviācijas aģentūras Ārkārtas situāciju vadītājs Aivis Vincevs.
Ventspilī ieradās Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja direktore Anita Šķinuma, kura lēsa, ka Latvija iesaistīsies negadījuma izmeklēšanā kopā ar citām valstīm: "Iespējams, ka mums tas būs jāizmeklē, tāpēc esam šeit, lai noskaidrotu un visu pareizi sakoordinētu. Kapteiņa dienestā mēs tikāmies, lai saprastu vispārējo situāciju, kas šeit notiek."
Negadījuma izmeklēšanā ir iesaistītas vairākas valstis, lidmašīna reģistrēta Austrijā un pasažieri bija no Vācijas. "Pasažieri izlidoja no Spānijas ar galamērķi Ķelnē, Vācijā. Tur nenosēdās, turpināja kursu. Nākošā informācija, ka nogāzusies Baltijas jūrā. Līdz ar to ir iesaistīta Vācija, Austrija kā reģistrācijas valsts un Spānija, no kurienes izlidoja lidmašīna, un, protams, mēs, Lietuva un Zviedrija, jo viņi bija ielidojuši arī Zviedrijas gaisa telpā," pastāstīja Šķinuma.
Tikmēr aviācijas speciālisti pieļauj, ka šim lidmašīnas modelim varētu nebūt melnās kastes, kas izmeklēšanas procesu varētu apgrūtināt.
Meklēšanas darbos iesaistīto dienestu vienīgie atradumi līdz šim ir tikai vairāki priekšmeti, kas, pēc to ārējā izskata spriežot, varētu būt lidmašīnas atlūzas. Apgrūtinošs faktors ir tas, ka jūras dziļums šajā vietā sasniedz aptuveni 50–60 metrus.
Valsts robežsardzes video no meklēšanas vietas, 05.09.2022.
"Vēl aizvien jūrā ir mūsu militārie kuģi un Robežsardzes kuģi, kā arī ir pacelts Eiropas jūras drošības aģentūras drons, kas tiek bāzēts Igaunijā.
Un uz šo brīdi ir atrastas aptuveni desmit dažādas lidmašīnas atlūzas, tai skaitā ar daļas no krēsliem," pastāstīja Jūras spēku pārstāve Līva Veita.
Sākotnēji ieraudzītā degvielas noplūde nav redzama.
Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja jūras negadījumu izmeklēšanas nodaļas vadītājs Aleksandrs Pavlovičs pieredzējis dažādus glābšanas darbus jūrā, taču pirmo reizi jūrā ir nokritusi lidmašīna. "Mēs esam ostā tagad un arī gaidām krasta apsardzes kuģus, kas nāk ar kādu informāciju un datiem par nokritušo lidmašīnu. Tur ir nianses, dziļums diezgan liels. Ir pretrunīga informācija sociālajos tīklos par lidojumu," pastāstīja Pavlovičs.
Meklēšanas darbi pirmdienas vakarā noslēgsies līdz ar saules rietu un atsāksies otrdienas rīta agrumā. Lielas cerības, ka avarējušās lidmašīnas pilotu un pasažierus izdosies atrast dzīvus, glābēji gan vairs nelolo.
"Oficiāli tā saucas "glābšanas un meklēšanas operācija", tagad notiek tieši meklēšanas operācija, jo izskatās, ka tur nav ko glābt. Ir pagājušas daudzas stundas, jo lidmašīna nokrita vakar vakarā. Kuģi pārmeklē kvadrātu, vai ir degvielas plankumi, tās ir standarta procedūras. Protams, ka tam visam tiek atvēlēts zināms laiks, ir liela ietekme laika apstākļiem, pagaidām tie ir labvēlīgi. Viss ir krasta apsardzes ziņā," sacīja Jūras negadījumu izmeklēšanas nodaļas vadītājs Aleksandrs Pavlovičs.
Otrdien avārijas vietā jūrā sāksies zemūdens meklēšana, kur tiks izmantots zemūdens drons. Raugoties uz meklēšanas rezultātiem, tiks pieņemts lēmums par turpmāko rīcību – vai iesaistīt ūdenslīdējus, vai izcelt atrastos priekšmetus.
