Gluži kā ragavas taisa vasarā un ratus ziemā – skursteņi jātīra nevis apkures sezonā, bet vasarā, stāsta skursteņslauķis Māris Bambis. Ik ziemu neatbilstīgu apkures sistēmu un netīrītu skursteņu dēļ ēkās izceļas ugunsgrēki.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) atgādina, ka cilvēku klātbūtnē liesma ir kautrīga, bet, tiklīdz atstāta nepieskatīta, tā var kļūt nevaldāma. Gluži kā sveci nevar atstāt nepieskatītu, iekurināt krāsni un doties ārpus mājas nav laba doma.
“Cilvēki bieži vien pārkurina krāsnis, un rodas uguns nelaimes. Savlaicīgi nav iztīrīti pelni no apakšas. Bieži vien kurinot caur pelniem istabā var oglīte izbirt. Priekšā jābūt kādai nedegošai plāksnei,” iesaka VUGD Ugunsdrošības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš.
Namos, kas tiek apsildīti ar cieto kurināmo, skurstenis jātīra reizi gadā, bet gāzes apkures sistēmas – reizi divos gados. Taču tikai puse no skursteņiem tiek tīrīti pietiekami bieži, norāda speciālists.
“Tā Rīgā ir ikdiena.
Ne visi mūsu cilvēki spēj sevi nodrošināt ar minimālo, kur nu vēl rūpēties par savu ugunsdrošību. Procentuāli, ja mēs tā ņemam, varētu būt 50% uz 50%,” saka skursteņslauķis Māris Bambis.
Skursteņslauķis norāda uz vēl kādu sāpi. Pašlaik Latvijā ir vien 80 sertificētu speciālistu. Bet praktizētāju ir daudz. Cilvēki nepārliecinoties, vai pieaicinātais tīrītājs ir darbam kvalificēts.
“Likumdošanā nav precīzi norādīts, kas drīkst ar šādiem darbiem nodarboties. Tie nav skursteņslauķi, tie ir dažu stundu kursu apmācīti cilvēki, kas prot un varētu tīrīt skursteni savai mājai. Mēs jau runājam arī par publiskiem objektiem,” pauž Bambis.
Pat ja skurstenis tīrs un apkures sistēmai pārbaudīta, nelaime tik un tā var izcelties. Jau gadu dūmu detektori un ugunsdzēšamie aparāti mājās ir obligāti. VUGD uzsver, ka skaļie detektora pīkstieni var glābt mājokli un pat dzīvību.
