Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pārstāve Ilze Bukša stāsta, ka ik gadu tādējādi nopietni cieš un traumas gūst 10-15 cilvēki.
"Katrā ģimenē tā var izvērsties par traģēdiju uz visu mūžu. Tad, ja cilvēks labākajā gadījumā paliek dzīvs, tā var būt invaliditāte, paralizēta visa ķermeņa apakšdaļa, tad cilvēks ir kopjams un aprūpējams visu turpmāko dzīvi," viņa norāda.
Statistika liecina, ka, lecot ūdeni, visbiežāk cieš vīrieši vecumā ap 30 gadiem. Un traumas var gūt, ne tikai lecot no liela augstuma.
"Arī šovasar ir bijuši vairāki gadījumi – trīs izsaukumi mums ir bijuši. Divos gadījumos tie ir pusaudži, kuri, ar lielu ieskrējienu lecot no krasta, ir niruši un arī ar galvu ir atsitušies pret pamatni, gūstot traumas, un arī viens pieaugušais cilvēks," norāda NMPD pārstāve.
Pārgalvība un alkohols ir biežākie iemesli, kuru dēļ tiek gūtas traumas.
"Bieži vien arī draugi ir provokatori vai arī kāda skaistā dzimuma pārstāve –"ko tad tu nevari". Vai kāds klusībā domā: "Eh, es tomēr arī nolēkt varēšu". Un tad rāpjas ar drebošu sirsniņu uz tā tilta. Uz Salu tilta mums ir gandrīz vai regulāri izsaukumi, no kurienes cilvēki nolec. Labi, ka tas cilvēks ir nolecis un vēl kaut kādā mērā spējis piepeldēt. Mēs esam ņēmuši cilvēkus, kas pie balsta turas. Ielec iekšā, apdullis, ūdenī iekritis tā, ka ar galvu atsities, vēl palika peldspēja, tad pie tā tilta malas turas, labi, ka apkārtējie pamana," stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvis Juris Blūzmanis.
Glābēji norāda – peldētāji neņem vērā arī to, ka situācija ūdenstilpnēs nemitīgi mainās.
"(..) Ir pienācis siltāks laiks, ūdens temperatūra pamainās, sasilst ūdeņi, un kaut kādi bioloģiskie procesi liek kādam sen, sen nogrimušam dēlim pēkšņi pacelties augšā un smuki tā kā zemūdenei peldēt apakšā lēni garām, un te nu mums sanāk tas Mērfija likums," norāda Blūzmanis.
Arī profesionāli treneri uzsver, ka lēkt ūdenī uz galvas vai kājām ir ļoti bīstami, jo nav iespējams noteikt, cik dziļi ienirs, lecot no laipas, krasta vai iekarinātas virves koka zarā.
"Lecot no liela augstuma, ir pretestība lielāka un tik viegli dibenu neaizsniegsi, kā, teiksim, no trim vai no pieciem metriem. Viss ir atkarīgs no tā, kāda ir ķermeņa forma. Vai viņš ir taisns, rokas saliktas kopā ienirienā, vai rokas plati, kājas plati, saliektas. Tas viss ir pakārtots, kā viņš iekrīt ūdenī," norāda daiļlēkšanas treneris Valters Lācītis.
Lecot ūdenī uz galviņas vertikāli, pat pusmetra augstums var būt nāvējošs, ja pusotra metra dziļumā ūdenī būs kāds akmens vai koka gabals.
"Pirmkārt, ir jāzina, kas tur ir apakšā, un vislabākajā gadījumā tad lēkt uz kājām. Tas vismaz ir mazāk bīstami. Bet, ja ir apakšā kāds miets vai kas, tad būs tas pats kā cara laikā, kad uz mieta – nu, tas ir tas pats. Tas var nāvējoši beigties vai ļoti sāpīgi," brīdina Lācītis.
Gan profesionāli treneri, gan mediķi, gan glābēji visi kā viens saka – neleciet ūdenī nepazīstamās vietās. Tādēļ ikvienam, kurš plāno mesties ūdenī no laipām, iesaka padomāt, vai tas ir to vērts.
