Ministrs skaidroja, ka viņaprāt ierobežojumi skaistumkopšanas un ēdināšanas nozaru darbībā radījuši apstākļus, kad valsts “mākslīgi” radījusi bezdarbu.
Ģirģens uzsvēra, ka iestājas par šo nozaru pārstāvjiem, jo Iekšlietu ministrijas redzējumā bezdarbs var radīt vairākus potenciālus draudus, to skaitā minot zādzību risku paaugstināšanos.
Tāpat ministrs norādīja, ka jāsamazina Covid-19 izplatības risks, ko izraisa ceļošana pāri robežām. Viņaprāt Latvijai vajadzētu sekot citu Eiropas valstu piemēram un ārzemniekiem prasīt uzrādīt apliecinājumu par negatīvām Covid-19 analīzēm, kā arī aktīvāk veikt iebraucēju testēšanu. Plašāka testēšana ļautu vairāk nozarēm turpināt strādāt, minēja Ģirģens.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība pastiprināja drošības pasākumus, taču saslimstība ar Covid-19 turpināja pieaugt.
Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība 6. novembrī nolēma atkārtoti valstī izsludināt ārkārtējo situāciju no 9. novembra līdz 6. decembrim, tās laikā tika noteikti jauni stingrāki ierobežojumi.
Sabiedriskās ēdināšanas vietas drīkst izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai, tiek atcelti un aizliegti publiskie pasākumi klātienē (piemēram, teātri, koncerti) un noteikti arī vairāki citi ierobežojumi daudzās jomās, – to paredz piektdien, 6. novembrī, apstiprinātais valdības rīkojums.
Nestrādā skaistumkopšanas, pīrsinga un tetovēšanas pakalpojumu sniedzēji. Taču pieejami frizieru pakalpojumi ar iepriekšēju pierakstīšanos un ievērojot 2 metru distanci starp klientiem.
