Saskaņā ar valdības rīkojumu “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” kopš 9. novembra sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi tirgo tikai ēdienu līdzņemšanai, bet uz vietas klientus nebaro.
Iekšlietu ministra ieskatā šāds ierobežojums rada vairāk neērtību nekā labuma.
“Es neapstrīdu to, ka ir ārkārtas situācija, mums jāsamazina inficēto skaits, bet instrumentiem, kā mēs to sasniegsim, jābūt tādiem, lai neierobežoto uzņēmējdarbību,” sacīja ministrs.
Ģirģena ģimene saistīta ar sabiedriskās ēdināšanas jomu – ministra māte saimnieko Jēkabpils kafejnīcā “Ceļavējš”.
Ģirģens piedāvā grozīt ārkārtējās situācijas regulējumu, cita starpā ļaujot ēdinātājiem apkalpot cilvēkus arī uz vietas, bet tikai gadījumā, ja viņi valkā maskas. Tās drīkstēs novilkt tikai uz ēšanas laiku.
“Persona, pirms iet slēgtajā telpā, uzliek masku. Tāpat kā to daru es. Uzliekam. Pasūtām ēdienu, apsēžamies pa galda, noņemam masku, ieturam maltīti, samaksājam, uzliekam masku. Izejam ārā, varam novilkt masku,” darbības principu skaidroja mistrs.
Klientus, kuri nelieto individuālos aizsardzības līdzekļus, ēdinātājam apkalpot būtu aizliegts. Par šī noteikuma pārkāpšanu komersantam paredzēts sods līdz pat 5000 eiro.
Restorānu nozare Ģirģena iniciatīvu uztvērusi ar dalītām jūtām.
“Atļaut sēdēt uz vietas, tas protams nāktu par labu. Daudzi ēdināšanas uzņēmumi varētu saglabāt darbavietas, neatlaist darbiniekus, jo tā cilvēku plūsma būtu lielāka,” sprieda Latvijas Restorānu biedrības vadītājs Jānis Jenzis.
“Kas attiecas uz to ministra priekšlikumu daļu par sodiem – es laikam nebūšu sodu piekritējs. Uzņēmēji ne ēdināšanas uzņēmumos, ne lielveikalos nevar piespiest cilvēkus valkāt maskas, ja viņi paši to nevēlas,” atzina Jenzis.
Sabiedriskās ēdināšanas nozarē apgrozījums šobrīd nokrities par aptuveni 85%, darbinieku skaits samazināts, tēriņi ierobežoti un uzņēmēji nav gatavi algot papildu apsardzi, lai cīnītos ar masku nenēsātājiem.
Savus priekšlikumus Ģirģens iesniedzis Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupai, bet pagaidām nav zināms, kad tie varētu tik skatīti valdībā.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība pastiprināja drošības pasākumus, taču saslimstība ar Covid-19 turpināja pieaugt.
Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība piektdien, 6. novembrī, ārkārtas sēdē nolēma atkārtoti valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā no 9. novembra līdz 6. decembrim un kuras laikā būs jauni stingrāki ierobežojumi.
