Ģirģens vēstulē rosina Tieslietu ministrijai uzsākt diskusiju ar krimināltiesību speciālistiem par kriminālatbildības noilgumu termiņu pārskatīšanu un pagarināšanu, lai "sasniegtu soda mērķi, aizsargājot sabiedrības drošību, atjaunojot taisnīgumu un atturot personas no noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas".
Tāpat iekšlietu ministrs šādu iniciatīvu skaidro ar starptautisko praksi, kur "šādas iniciatīvas ir sabiedrības interesēs un veicinās sabiedrības uzticību dažādām iestādēm, kā arī procesiem". “Īpaši vēlos norādīt, ka kriminālatbildības noilguma termiņa pagarināšana ir nepieciešama par tādiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kurus izdarījušas valsts amatpersonas, proti, personas, kuras darbojas valsts vārdā un kuru pieņemtie lēmumi skar sabiedrību kopumā,” pauž Ģirģens.
IeM uzsver, ka sabiedrības interesēs ir prasīt, lai valsts uzdevumu pildīšana tiktu uzticēta godprātīgām personām. Viens no juridiskās atbildības kritērijiem ir soda neizbēgamības princips. "Tas nozīmē, ka neviens tiesībpārkāpums nevar palikt bez soda, kura mērķis, saskaņā ar Krimināllikuma 35. panta otro daļu, ir atjaunot taisnīgumu, kā arī atturēt personas no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas," teikts ministrijas paziņojumā.
IeM arī norāda, ka pašreiz spēkā esošā Krimināllikuma 56. panta pirmā daļa paredz, ka personu nevar saukt pie kriminālatbildības, ja no dienas, kad tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu pagājuši divi gadi no pārkāpuma izdarīšanas dienas; pieci gadi no mazāk smaga nozieguma izdarīšanas dienas; desmit gadi no smaga nozieguma izdarīšanas dienas; piecpadsmit gadi no sevišķi smaga nozieguma izdarīšanas dienas, izņemot noziegumu, par kuru saskaņā ar likumu var piespriest mūža ieslodzījumu.
