Ģirģens maldina, ka video novērošana kaimiņvalstīs ir citāda

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Pēc futbola aģenta Romāna Bezzubova slepkavības iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ("KPV LV") asi kritizēja Datu valsts inspekciju, kuras dēļ Latvijā neesot tādu video novērošanas sistēmu kā Igaunijā un Lietuvā. "Re:Check" secināja, ka ministrs maldina. Proti, nav informācijas, ka Igaunijā un Lietuvā būtu kas vairāk nekā Latvijā. Sejas atpazīšanas tehnoloģijas uz ielām neizmanto arī Lietuva un Igaunija, lidostās aprīkojums ir līdzīgs, savukārt parastās kameras noziegumu novēršanā un atklāšanā Latvijā tiek plaši lietotas jau sen. 

“Mēs vienmēr salīdzinamies Baltijas līmenī. Lietuvieši un igauņi jau sen ir ieviesuši tehnoloģijas. Ja klausās Valsts datu inspekcija, es jums vēlreiz atgādinu, aizbrauciet uz Igauniju un paskatieties! Igaunija jau ir aprīkojusi savas robežas ar jaunākajām tehnoloģijām ar biometriskiem datiem. Tātad cilvēki saprot, ka noziedzība sākas ārpus valsts teritorijas.”

To Ģirģens sacīja preses konferencē un vēlāk šo video ievietoja arī savā “Facebook” kontā. Video papildināja ar ierakstu, kurā teikts:

“Mēs jau gadiem cīnāmies ar Datu valsts inspekciju, cilvēku dzīvības un drošību nevērtējot augstāk. Manuprāt, ja Igaunija un Lietuva var to izdarīt, tad arī Latvija var!” 

"Re:Check" centās noskaidrot, par kādām tieši tehnoloģijām Ģirģens runā. Un vai tiešām datu aizsargu dēļ esam sliktākā pozīcijā nekā Lietuva un Igaunija? Apstiprinājumu tam gūt neizdevās.

Ar ministra piesauktajiem biometriskajiem datiem parasti tiek saprasti pirkstu nospiedumi, balss, acs varavīksnene un sejas attēls, ko iegūst ar sejas atpazīšanas kamerām. Kā "Re:Check" noskaidroja, abu kaimiņvalstu Iekšlietu ministrijās, šādas kameras uz ielām vai citās sabiedriskās vietās vispārējai novērošanai neizmanto ne Lietuva, ne Igaunija.

Foto: Ekrānšāviņš no Facebook

Arī Latvija ne. Tas saistīts ar Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas vienošanos vēl pērn, pastāstīja Datu valsts inspekcijas vadītāja Jekaterina Macjuka:

“Šī kolēģija pauda viedokli, ka, no datu aizsardzības viedokļa, ņemot vērā Eiropas Savienības regulas standartus attiecībā uz privāto dzīvi,

sejas atpazīšanas tehnoloģiju izmantošana ikdienas dzīvē vai novērojot visu sabiedrību, nebūtu atbalstāma un nebūtu uzskatāma par samērīgu.”

Tas neattiecas uz tā sauktajām parastajām novērošanas kamerām, kas ir atļautas un jau sen tiek plaši izmantotas arī Latvijā.

"Re:Check" pēta: Kariņš, Ģirģens un Reirs maldina
00:00 / 12:08
Lejuplādēt

“Ja jums ir videonovērošana, kameru uzstādīšana, kuras novēro teritoriju, jūs vienkārši redzat, kā cilvēki kustas, staigā un tamlīdzīgi. Un šāda veida rīcība ir iespējama un pamatojama gan ar datu regulas noteikumiem, gan ar tiesībaizsardzības iestāžu direktīvu noteikumiem, un tas arī notiek visā Eiropas Savienībā. Jebkurā pilsētā noteiktās vietās, metro, stacijās, lidostās, arī vienkārši uz ielas, kur ir ļoti daudz cilvēku, kur ir kādi kultūrvēsturiskie pieminekļi, ir uzstādītas kameras,” stāstīja Macjuka.

Piemēram, Jelgavas pašvaldības policija pirms pāris gadiem ziņoja, ka pilsētā uzstādītās 125 kameras fiksējušas aptuveni katru sesto izdarīto pārkāpumu.

Ģirģenam arī nav taisnība, ka esam atpalikuši robežu modernizācijā. Biometrisko datu salīdzināšanas iekārtas, tostarp sejas atpazīšanu, izmanto visu triju galvaspilsētu lidostās, turklāt Rīgā pat senāk nekā Tallinā. Šīs sistēmas uzstādījusi Valsts robežsardze, kas strādā paša Ģirģena vadītās Iekšlietu ministrijas padotībā. Datu valsts inspekcija arī norādīja, ka oficiālu sarunu ar Iekšlietu ministriju par novērošanu uz robežām tai nav bijis.

Tātad nav pamata iekšlietu ministra paustajam, ka Latvija datu uzraudzības prasību dēļ būtu atpalikusi no kaimiņvalstīm. Ģirģens uz lūgumu skaidrot savu teikto nereaģēja. Attiecīgais "Facebook" ieraksts un video no sociālā medija pēc mūsu jautājumiem gan tika dzēsts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti