Turpinot diskusijas par to, kā celt izglītības kvalitāti un palielināt izcilo skolēnu skaitu, izglītības politikas veidotāji šādu ieceri apsver īpaši izveidotā valsts ģimnāziju darba grupā. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā valsts ģimnāzijas pārņemt savā atbildībā, un šāda ideja jau izskanējusi arī atbildīgajā Saeimas komisijā. Valsts ģimnāziju direktoru viedokļi par šo ieceri ir visai atšķirīgi.
“Neredzu tur nekādas milzīgas nozīmes, vai mani vada no Rīgas kāds cilvēks tiešā veidā vai no pašvaldības kāds cilvēks,” savu viedokli skaidro Valmieras Valsts ģimnāzijas direktors Artūrs Skrastiņš.
Viņš uzskata, ka, mācību kvalitāti īpašnieka maiņa nespētu ietekmēt.
Tomēr skolas bažījas par praktiskiem apsvērumiem. Piemēram, pašvaldība savu ēku spēj uzturēt, bet Rīgā par to rūpes varētu būtu mazākas.
Savukārt Talsu Valsts ģimnāzijas direktors Gundars Sebris stāsta: “Lai to precīzi izsvērtu, ir jāzina, kādā veidā šī pārņemšana notiek un cik lielā mērā, jo tie modeļi var būt dažādi un strādāt var dažādi.”
Viņaprāt, tas dotu stabilitāti ārpus Rīgas esošajām izglītības iestādēm. “Pietrūkst ilgtermiņa stabilitātes. Varbūt arī valdības līmenī šos sarežģītos lēmumus, ko šobrīd pašvaldībām ir grūti pieņemt, valdībai [pieņemt] būtu vieglāk,” prognozē direktors. Sebris kā labo piemēru min kultūrizglītības skolas, kas, pārtopot kompetences centros, spēj gan piesaistīt naudu, gan uzlabot kvalitāti.
Vienotas prasības pret valsts ģimnāzijām visā valstī varētu risināt problēmu, ka spējīgākie skolēni izvēlas doties uz Rīgu.
IZM norāda, ka, pārņemot valsts ģimnāzijas savā pārziņā, pašvaldība skolas ēku saglabātu savā īpašumā un pārvaldījumā. Sasauktajā darba grupā, diskutējot arī par to, kā citādi palielināt izcilību tieši ģimnāzijās, piemēram, varētu noteikt obligātas iestāšanās prasības, kas jāizpilda, lai vispār iekļūtu kādā no šīm skolām. Šīs prasības būtu vienotas pilnīgi visās valsts ģimnāzijās Latvijā.
“Mēs diskutējam par to, vai skaitliskais skolēnu skaits attiecīgi valsts ģimnāzijās ir uzturams kā lielākais kritērijs vai nav,” stāsta ministrijas Izglītības departamenta direktore Evija Papule. “Otrs virziens - kā caur normatīvo aktu varētu palielināt valsts, tai skaitā IZM sadarbību vai ietekmi uz tiem lēmumiem, kas ir pieņemti valsts ģimnāzijā un par valsts ģimnāzijām.”
Viņa atzīmē, darba grupa varēs vienoties, lai prasības ir gan pieņemamas, gan saprotamas valsts ģimnāziju direktoriem, jo viņi būtu pārmaiņu īstenotāji.
Ināra Dundure no Pašvaldību savienības norāda, ka arī skolu dibinātājas kopumā uz šādu ieceri raugās noraidoši. “Tā saruna par skolu tīklu un skolu tipiem notiek nepārtraukti,” stāsta Dundare. Atsevišķās pašvaldībās vadība bažījoties arī par atalgojumu, jo, mainoties statusam, varētu zaudēt pašvaldības piemaksu, ko īsteno, piemēram, Rīga, Pierīga un vēl citur.
Lēmumus darba grupa varētu pieņemt mācību gada nogalē, tātad maijā, un ministrija neizslēdz iespējamību, ka varētu tikt grozīti arī kādi normatīvie akti.
