Ilze ir mamma trim brašiem skolēniem. Līdz brīdim, kad Latvijā sāka palielināt ģimenes valsts pabalstus, viņiem bija trūcīgo statuss. Tas nav nekas tāds, ar ko lepoties, bet bija liels atspaids. "Kad pacēla ģimenes pabalstu un mums aizgāja tie 7 eiro pāri, visas tās lietas noņēma nost un tagad esam trūcīgāki nekā bijām pirms tam," stāsta Ilze.
Tagad ģimenei vairs nepienākas mājokļa pabalsts – 130 eiro gadā, nav 30 eiro dāvanu kartes ik septembri, uzsākot jauno mācību gadu. Bērniem vairs nav brīvpusdienu, pieaugušajiem nav bezmaksas medicīnas pakalpojumu.
Vairāk jāmaksā par elektrību. Nav pārtikas paku. "Nezinu, mums garšoja. Sākumā bija makaroni, kad vēl griķi parādījās, vai, cik garšīgi!"
Ilze šobrīd ir bezdarbniece. Ģimenes budžetu veido vīra 600 eiro alga un valsts pabalsts par trim bērniem. Ja nebūtu dzīvokļa kredīta, iespējams, vēl varētu iztikt. Visgrūtāk ir bērniem atteikt kino apmeklējumus un ekskursijas. "Nu, dažas reizes viņi ir bijuši. Es tad ar lielo māsu palaižu. Bet tas ir reti."
Daudzbērnu mamma Ilze stāsta: "Meita dejo tautas dejas. Uz Maķedoniju palaidām, uz Grieķiju nesanāca. Žēl, tik labi mācās, būtu taču pelnījusi."
Reiz dēls dusmīgs prasījis: "Kāpēc jums patīk būt nabagiem?" Grūti tādam mazam cilvēkam ieskaidrot, ka tā nav viņu izvēle. Īpaši, ja citi vecāki var iedot kabatas naudu 20 eiro nedēļā.
"Nē, mēs nevaram. Mums ir tāda vienošanās, ka par katru desmitnieku viņam viens eiro. Un vienu vakaru atnāk un saka, ka ir trīs desmitnieki. Un mums vienkārši tobrīd nav to trīs eiro! Nu nav! Tētis dod vienu, un viņš saka – bet kā? Man ir trīs!"
Demogrāfu Ilmāru Mežu tas neizbrīna. Viņa aprēķini liecina, ka līdzīgi kā Ilze 40% ģimeņu, kas audzina trīs un vairāk bērnus, Latvijā cīnās ar trūkumu. Tikpat sliktā situācijā ir arī tie vecāki, kas bērnus audzina vieni. Taču jaunās valdības deklarācijā par to nav ne vārda.
"Vairs nerunā par nabadzības novēršanu vispār! (..) Tas ir galvenais iemesls zemajai dzimstībai, ka pie diviem, trim bērniem netaisnīgi pieaug nabadzības risks!," uzskata Mežs.
Viņš domā, ka ir desmitiem veidu, kā palīdzēt. Piemēram, Latvijā ģimene par trim bērniem ik mēnesi saņem 68 eiro, Igaunijā tie ir 190 eiro. Tāpat kaimiņvalstī ir pabalsts mājokļa iegādei, bezmaksas skolas piederumi un brīvpusdienas līdz 9. klasei. Latvija vienkārši varētu darīt tāpat.
"Gan brīvpusdienas, transports, nu kaut vai tā Goda ģimenes karte. Desmitiem privātuzņēmēju dod atlaides 20, pat 50 procentus, valsts uzņēmumi – nē! Lai gan tieši viņiem vajadzētu to nodrošināt," uzskata demogrāfs.
"Eurostat" dati liecina, ka 2011. gadā dziļā nabadzībā Latvijā dzīvoja puse vientuļo vecāku, kā arī teju puse daudzbērnu ģimeņu. Tas ir otrs lielākais īpatsvars starp visām Eiropas Savienības valstīm tūlīt aiz Bulgārijas.
Un tas, ka paceļot ģimenes valsts pabalstus, desmitiem ģimeņu padarītas vēl nabadzīgākas, jo zaudējušas trūcīgo statusu un atvieglojumus, ir liela kļūda, kas jaunajai valdībai būtu steigšus jālabo.
