Darbības apturēšanas brīdī ģimenes atbalsta centrā “Saulstari” dzīvoja 15 bērni no Jēkabpils, Salas, Lielvārdes, Ogres un Ozolniekiem. Katras pašvaldības uzdevums bija bērnus ievietot vai nu audžuģimenēs, vai kādā citā institūcijā, un šobrīd visiem ir atrasta jauna dzīvesvieta. Daļa dzīvo citās institūcijās, daļa – audžuģimenēs. Visi Salas novada pašvaldības bērni ievietoti audžuģimenēs.
“Astoņi bērni bija no mūsu novada. Trīs atrodas mūsu novadā audžuģimenē, pieci ir pie Bauskas un Madonas audžuģimenēs,'' stāsta Salas novada domes priekšsēdētāja Irēna Sproģe.
Ņemot vērā, ka ģimenes atbalsta centrā “Saulstari” ir likvidēti visi pakalpojumi, Salas novada pašvaldība šobrīd arī atbrīvo no amata centra darbiniekus, kuru skaits ir 20. Bet Irēna Sproģe uzsver, ka ar laiku centrā atkal varētu atgriezties daļa darbinieku - no nākamā gada plānots “Saulstaros” atkal sniegt jaunus pakalpojumus, jo iestāde kā tāda nav likvidēta.
“Mēs domājam, ka tie varētu būt pakalpojumi veciem cilvēkiem, pēc tam tiks realizēts projekts “Atelpas brīdis”, kur vecāki, kam ir bērni ar invaliditāti, varēs izmantot pakalpojumu bērniem, atstājot viņus speciālistu uzraudzībā. Par tādu apkārtējās pašvaldības ir vienojušās. Droši vien, ka pirmais būs jau pirms jaunā, gada izsludināsim konkursu uz direktora amata vietu, jo arī atstādinātā direktora amata laiks beidzas decembrī, tātad ir pamats izsludināt konkursu uz direktora amata vietu,” stāsta Sproģe.
Vienlaikus Salas novada pašvaldība gaida rezultātu par pārsūdzēto Labklājības ministrijas lēmumu, kas noteica “Saulstaru” izslēgšanu no Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistra. Labklājības ministrijas Metodiskās vadības un kontroles departamenta direktores vietniece Agnese Jurjāne skaidro, ka centrā tika konstatēta virkne dažādu pārkāpumu:
“Ilgstoši, apmēram gadu, netika nodrošināta prasību izpilde, konkrētāk runa ir par sociālā darba speciālistu iesaisti, kuriem būtu atbilstoša izglītība, kuri būtu tiesīgi sniegt sociālā darba, aprūpes vai rehabilitācijas pakalpojumus. Centrā tāpat ir bijuši vardarbības gadījumi gan starp bērniem, gan starp bērniem un personālu. Tie vardarbības gadījumi nozīmē to, ka personāls nespēj nodrošināt bērniem drošu vidi, kas ir pilnīgi nenormāli.”
Pārbaudēs arī secināts, ka pakalpojumu sniegšanā iesaistīto atbalsta personu skaits bija nepietiekams, nav tikusi nodrošināta vienmērīga un racionāla darba uzdevumu sadale.
“Puse no bērniem dzīvoja ikdienā internātskolās, ne šinī centrā, tātad par ģimenisku vidi centrā mēs neko varam pateikt, jo, ja bērns ir internātā, tad viņš ir internātā. Šis arī pie pārkāpumiem skaitās, jo viena daļa bērnu tomēr būtu varējuši mācīties tuvumā,” uzskata Jurjāne.
Labklājības ministrijā uzsver, ka līdzīgi secinājumi bijuši arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai pēc “Saulstaros” veiktās pārbaudes. Salas novada domes priekšsēdētāja Irēna Sproģe turpretī pauž uzskatu, ka pret ģimenes atbalsta centru tiek vērsta apzināta kampaņa.
“Ja saliek kopā, kas noticis ar ''Saulstaru'' direktoru, tiesas lietu, kas pašreiz ierosināta, ar viņa apcietināšanu, kas notika, tad neko labu mēs nedomājam, kas tas ir. Kaut kāda personīga nepatika kādam vai kaut kas tamlīdzīgs,'' spriež Sproģe.
Vietvara ir pārsūdzējusi Labklājības ministrijas lēmumu par “Saulstaru” darbības apturēšanu. Apstrīdēšanas iesnieguma izskatīšanas termiņš ir 15.novembris.
