Pirms diviem gadiem Augšdaugavas novadā darbu sāka divi ģimenes asistenti – pa vienam toreizējos Daugavpils un Ilūkstes novados.
Kā stāsta Augšdaugavas novada sociālā dienesta vadītāja Anna Jegorova, uz to mirkli novadā tika apzinātas pat vairāk nekā 100 ģimenes ar bērniem, kurās sociālie darbinieki manīja riska pazīmes.
“Sākumā sociālie darbinieki izvērtēja, kuras tieši ģimenes varētu pieslēgt ģimenes asistentam. Kā prioritāte bija ģimenes, kurām bija sociāls risks un diezgan liels. Pirms tam tajās bijušas arī bāriņtiesas vizītes, un tajās ģimenēs jau bija variants par bērnu izņemšanu no ģimenes. Pašā projekta sākuma bija 118 ģimenes, kurām bija noteikts diezgan augsts sociāls risks, un 15 no tām rezultāti bija biedējoši, ka tajās varēja bērnus izņemt no ģimenes. Bet sanāca tā, ka mēs šīs ģimenes izglābām un pasargājām no bērnu izņemšanas,” skaidro Jegorova.
Maija Žigajeva ir viena no divām novada ģimenes asistentēm, kura strādā Ilūkstes pusē. Viņu sastopu priecīgu, tikko kā atgriezušos no Šederes pagasta, kur viena no ģimenēm ir viņas darba redzeslokā.
“Pašreiz ir Ziemassvētku gaidīšanas laiks, un ir tāds brīdis, kad cilvēki cenšas un grib palīdzēt viens otram. Un vienai no mūsu ģimenēm notika nelaime un saplīsa veļas mašīna, bet atradās labi cilvēki, kuri ziedoja veļas mašīnu šai ģimenei – lietotu, bet strādājošu un pilnīgā kārtībā. Paši viņi varēja atļauties nopirkt jaunāku mašīnu. Tā, ka tas šodien bija tāds patīkams moments darbā,” stāsta Žigajeva.
Lai savā darbā gūtu gandarījumu, nereti jāiziet cauri smagam procesam, jo darbs ar ģimenēm, kurās aug bērni un kuras sāk skart krīze, nav viegls, atzīst Maija Žigajeva, īpaši, ja tās jau nonākušas bāriņtiesas redzeslokā.
“Divas ģimenes bija, kuras līdz tam nenonāca. Es ticu, ka mammas turēsies tālāk no atkarībām, un viss būs labi. Man par viņām ir gandarījums. Ir tā, ka ģimenes asistenta uzdevums ir nepieļaut, ka bērni tiek izņemti no ģimenes, bet vienā gadījumā tā bija. Ja es redzu, ka ģimenē bērnam ir kaut kādi draudi, nav drošības šai ģimenē, tad es ziņoju sociālajam darbiniekam, viņš – tālāk bāriņtiesai, un bērni tiek izņemti no ģimenes. Bet šajā ģimenē mamma gāja ļoti lielus soļus uz priekšu, daudz izdarījusi, un šobrīd bērni ir atgriezti ģimenē. Vakardien biju pie viņiem mājās, tur – kārtība, tīrība, sapirktas jaunas drēbes, mamma sākusi strādāt sociālajos darbos, uz doto brīdi atkarību vairs nav. Un šī mamma teica, ka vairs negrib zaudēt bērnus. Laikam ir gadījumi, kad šis sitiens mammām ir vajadzīgs, kurām, kā es saku, vajag ar bomi pa galvu, lai saprot, ko tas nozīmē. Viss ir kartībā, un ceru, ka tā būs turpmāk. Bet vienalga teikšu, ja klientam nav motivācijas, tad arī nav nekādu pozitīvi lielu panākumu,” skaidro Žigajeva.
Sadarbība un pašu vecāku, pārsvarā te gan runa par nepilnajām ģimenēm, kurās bērnus audzina māmiņas vienas, vēlme glābt ģimeni ir lielākā panākumu atslēga, lai bērni netiek izņemti no ģimenes.
“Pirmā mana ģimene, kurā māmiņa teica, ka es gribu, lai maniem bērniem būtu labāk nekā bija man. Tas jau nozīmē ļoti daudz, jo pārsvarā šīs māmiņas nāk no tām ģimenēm, kurās jau bērnībā viņām nebija labi – trūka iztikas līdzekļu, bija atkarības ģimenēs un vardarbība. Arī sabiedrība ne vienmēr saprot asistenta jēgu. Tas nenozīmē, ka es eju pie viņiem un mazgāju grīdu, bet mēs pārsvarā runājam, jo šīm māmiņām ir ļoti svarīgs morālais atbalsts, parunāties ar kādu, uzticēties. Man mammas fotografē savas ēdienkartes, ko liek uz galda, te, redz, atsūtīja fotogrāfiju, kā izpušķojuši eglīti,” rāda asistente.
Ģimenes asistents mūsu valstī ir pavisam jauna profesija, ko arī Maijai kā bijušajai mūzikas skolotajai bija jāapgūst no jauna, ne vienai vien ģimenei pat kļūstot gan par otro mammu, gan skolotāju.
“Saprotu, ka šī ģimenes asistenta profesija tikai šovasar iekļauta profesiju klasifikatorā. Par to cīnījās arī Labklājības ministrija, iekļaujot mūs šajā projektā. Galvenā loma ģimenes asistentam ir palīdzēt ģimenēm, kurām ir problēmas iekļauties sabiedrībā, bērnu audzināšanā un būt par uzticības personu. Daudz esam darījuši, lai palīdzētu izņemt ID karti, bankā kontu atvērt. Viņiem vajag tādu kā grūdienu, lai to izdarītu. Viņas mani sauc par otru mammu. Ir dažas ģimenes, kuras jau ir beigušas saņemt šo pakalpojumu, bet vienalga viņas man zvana, es kaut ko iesaku, palīdzu, tāds verbāls atbalsts joprojām notiek. Bet tā manā redzeslokā šobrīd ir četras ģimenes,” norāda Žigajeva.
Ģimenes asistents ir svarīgs pakalpojums un atbalsts ģimenēm un šis darbs jāturpina arī pēc šī projekta beigām, pārliecināta Augšdaugavas novada sociālā dienesta vadītāja Anna Jegorova.
“Mums ir plāns, ka mēs ieviešam savā štatu sarakstā šos ģimenes asistentus kā slodzi, atalgojumu maksājam no pašvaldības budžeta, un ir doma palielināt šo asistentu skaitu. Jo tas ir nepieciešams, to prakse pierādīja,” uzsver Jegorova.
No 118 riska ģimenēm tikai šī projekta ietvaros to skaits novadā samazinājās uz pusi, līdz 68. Lai darbs ritētu ar vēl labāku rezultātu, novada sociālajā dienestā uzskata, ka novadā nepieciešami vismaz seši šādi ģimenes asistenti. Cik to būs realitātē, kļūs zināms pēc nākamā gada pašvaldības budžeta apstiprināšanas.
