Ciekurs norādīja, ka neatliekamās palīdzības mediķiem streikot ir neiespējami, jo viņi veic operatīvo darbu, un tas būtu valsts drošības apdraudējums. Viņš norādīja, ka neatliekamās palīdzības mediķi savu pozīciju pauž ar mediju palīdzību un caur arodbiedrību. Esot arī citas iespējas, kuras Ciekurs vēl atklāt negrasās.
“Ja ģimenes ārsti sāk streikot, tad to iznesīs neatliekamās palīdzības brigāde. Ja cilvēks nevar vērsties pie ģimenes ārsta, tad palīdz tieši neatliekamās palīdzības mediķi,” stāstīja Ciekurs.
Tas nozīmē to, ka palielināsies izsaukumu skaits un jāpalīdz ir visiem. “Uz mūsu ierobežotajiem resursiem ir briesmīgi, ka palielinās darba apjoms, bet ne samaksa,” izteicās Ciekurs.
NMPD mediķi ir rakstījuši vēstules Veselības ministrijai, kura neesot uzskatījusi par vajadzīgu pat atbildēt vai runāt ar mediķiem. Viņš stāstīja, ka pašreizējais atalgojums noteikti nav mediķu profesionālo zināšanu novērtējums. “Situācija ir tik ļoti sakāpināta, ka vairs nav kur. Vienīgie cietēji ir pacienti un cilvēki, kuriem jāstrādā šajā haotiskajā sistēmā,” norādīja Ciekurs.
“Šobrīd ūdens jau smeļas ne tikai mutē, bet arī nāsīs un ausīs,” par atalgojumu veselības aprūpē strādājošajiem izteicās Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns. Viņš uzsver, ka ārsti savas problēmas ir aktualizējuši savlaicīgi, tāpēc risinājumam bija jābūt ātrāk.
Finansējums veselības nozarei ir jāatrod, un reforma ir cieši jāsaista ar atalgojumu mediķiem un pedagogiem, norādīja Baldzēns. Mediķiem kā minimums esot jāatrod 200 miljoni eiro.
Baldzēns norāda, ka finansējuma meklēšana līdz šim noritējusi ļoti lēni. Arodbiedrība uzskata, ka sociālo iemaksu palielināšana ir labākais no visiem izskatītajiem soļiem, bet ir negodīgi, ka šī nodokļa smagumu uz saviem pleciem iznesīs tieši darba ņēmēji, nevis darba devēji. Baldzēns uzskata, ka šis procenta palielinājums būtu jāmaksā tikai darba devējiem, kuru nodokļu slogs esot mazāks nekā darba ņēmējiem.
Tikmēr atbalstu iecerētajam ģimenes ārstu streikam pauž Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) valde un biedri, no kuriem lielākā daļa strādā ārpus Latvijas. Paziņojumā medijiem apvienība norāda, ka gadiem ilgi Latvijas valdība neesot gribējusi atrisināt veselības aprūpes finansējumu. Turklāt medicīnas jomā esot ne tikai finanšu krīze, bet arī cilvēkresursu krīze.
Jau ziņots, ka Latvijas Ģimenes ārstu asociācija, kas apvieno lielāko daļu ģimenes ārstu Latvijā, pieteikusi streiku no šā gada 3.jūlija. Šādu soli nolemts spert pēc tam, kad Veselības ministrija (VM) noraidījusi aicinājumu veidot izlīgšanas komisiju. Šajā laikā ģimenes ārsti nepieņems pacientus, izņemot gadījumus, kad pastāvēs draudi pacienta veselībai.
