Panorāma

Rīgā cīnās, laukos streiku beidz

Panorāma

Protestē pret Kalnmeieru un par tiesiskumu

Rīgā cīnās, laukos streiku beidz

Ģimenes ārsts Staļģenē atsāk darbu, bet streika prasības atbalsta

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Lai arī ģimenes ārstus pārstāvošā streika komiteja un valdība nevienojās par papildu aptuveni 5,3 miljonu eiro piešķiršanu, lai ģimenes ārstiem palielinātu ikmēneša maksājumus par pacientiem jeb kapitācijas naudu, novados aizvien vairāk ārstu atkal atgriežas darba vietās. Darbu atsāka arī Staļģenes ģimenes ārsts Ainis Dzalbs, kurš atzīst, ka nejūtas kā streiklauzis un streika prasības atbalsta.

Staļģenes vienīgajā doktorātā jau kopš pirmdienas viss atkal ir vecajās sliedēs. Un aptiekā apliecina – tas ir tikai labi, jo pacienti nebrauca pie divdesmit un trīsdesmit kilometru attālajiem dežūrārstiem, lai saņemtu receptes valsts kompensētām zālēm.

Viņi piekrita pirkt tās par pilnu summu, jo parastās receptes, nevis receptes valsts kompensācijas saņemšanai, ārsta streika laikā māsiņa varēja izsniegt. Citi neērtības neizjuta vispār.  

 “Laukos jau bezvadu telefons - strādā vai nestrādā - uzreiz padeva ziņu, ka dakteris ir atpakaļ. Un man ir prieks! Jo viņš uzņemas atbildību,” saka farmaceite Iveta Stundiņa.

Ģimenes ārsts Staļģenē Ainis Dzalbs atzīst, ka pacienti streika laikā bija saprotoši.

“Mēģinājām neatteikt, tuvākā iestāde - 25 kilometri, neskatoties uz streiku, mēs mēģinājām rast risinājumu,” stāsta Dzalbs.

Viņš nejūtas kā streiklauzis, jo Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāvju streika komitejā nav. Streikošanai bija lauku ārstu atbalsts, jo visas prasības bija pamatotas, bet par daudzām jau panākta vienošanās.

“Es nejūtos, ka būtu pārkāpis streiku, jo es pārstāvu lauku ģimenes ārstus, mēs izteicām atbalstu, bet neesam komitejā, jo prasības ir atbalstāmas,” skaidro dakteris.

Viņš atzinīgi vērtē valdības apstiprināto nodokļu reformu, kas beidzot nodokļu nemaksātājiem stingri pateiks, ka viņiem valsts pakalpojumu grozs vairs nepienākas. 

Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska, kura drīz vien kļūs par Saeimas deputāti no premjera pārstāvētās Zaļo un Zemnieku savienības, Latvijas Radio raidījumam “Pēcpusdiena:  skaidroja, ka lauku ģimenes ārstu vienošanās ir  “uzticības kvota”. 

Streiks ir katra ārsta brīvprātīga lieta, mēs to atbalstījām, bet noslēguma fāzē meklējām konstruktīvo dialogu prasību izpildei,  sacīja Kozlovska.

Viņa arī neuzskata, ka, kļūstot par Saeimas deputāti, tagad vairāk pārstāv valdības, nevis ārstu intereses. Kozlovska nevarot iedomāties, kā viņa tagad var “politiski ietekmēt ģimenes ārstu intereses sliktā nozīmē”. Viņasprāt, par veselības aprūpi zinot vairāk, viņa varēs vairāk aizstāvēt savus kolēģus un nozari.

Tikmēr Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Pauls Princis raidījumam “Pēcpusdiena” sacīja – ja no valdības būs saņemts “patiesi nopietns atteikums, būs plāns B, bet  vēl nevarēšu jums pateikt, kas tas ir”.

Trešdien, 12.jūlijā, ārsti un valdības pārstāvji tomēr nespēja vienoties par kapitācijas naudas palielināšanu un tās izmantošanu, tāpēc mediķu pieteiktais streiks netiek pārtraukts. Kapitācijas nauda sastāv no algas daļas un citiem izdevumiem, prakses uzturēšanai paredzētās naudas. Veselības ministrija piedāvāja palielināt algu daļu, nepalielinot prakses uzturēšanai atvēlēto daļu, kam ārsti nepiekrīt.

Tomēr politiķi un mediķi vienojās, ka kapitācijas naudas iespējamo palielināšanu nodos Veselības nozares stratēģiskajai padomei, kurā darbojas ārstu profesionālo organizāciju līderi un galvenie valsts speciālisti. Veselības ministrija uzstāj, ka kapitācijas nauda ir visas nozares jautājums.

Ģimenes ārsti gan uzskata, ka šodien noticis pagrieziens streika sarunās.

“Ir daudz pozīciju, par ko valsts mums nemaksā, mēs esam likumdošanas rāmjos, ļoti daudz ģimenes ārstu teica – tikai tagad nepārtraucam streiku!” saka streika komitejas dalībnieks Pauls Princis.

Stratēģiskās padomes sēde sasaukta ceturtdien, taču paši ārsti uzskata, ka šis tomēr ir valdības jautājums.

Jau ziņots, ka ģimenes ārsti streiku sāka 3.jūlijā, atsakoties sniegt valsts apmaksātos pakalpojumus, izrakstīt darba nespējas lapas un receptes. Dažas dienas pirms streika izskanēja aicinājums to atlikt līdz 22.jūlijam, taču ģimenes ārsti tam nepiekrita.

Vēlāk, streika otrajā dienā, premjers aicināja uz tikšanos Ģimenes ārstu asociācijas vadītāju, un ārstu organizācija atsaucās šim aicinājumam, vienlaikus prasot atzīt šo mediķu akciju par streiku. Valdības un ārstu pārstāvju tikšanās notika streika ceturtajā dienā, un abas puses paziņoja, ka sarunās panākts kompromiss par mediķu prasībām.

Ārsti solīja sniegt valsts apmaksātos pakalpojumus tikai pēc tam, kad saņems rakstisku vienošanos par viņu prasībām, ko parakstīs valdības koalīcijas partiju līderi

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti