Streika gaisotnē Veselības ministrija (VM) ģimenes ārstiem apsolījusi vairāk naudas, proti, par 2,9 miljoniem eiro palielināt kapitācijas naudu jeb valsts samaksu ģimenes ārstiem par reģistrēto pacientu aprūpi. Tie būtu papildu 150 eiro mēnesī praksei.
Ko ministrija par to sagaida pretī, skaidro VM valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane Umbraško: "Tas ir piecu dienu laikā pieņemt pacientu, pieņemt rīta, vakara stundās, arī nodrošināt veselības pārbaudi saviem pacientiem. Idejiski mēs vienojāmies, bet Ģimenes ārstu asociācija vēl paskatās un tad dod to savu gala viedokli."
Ministrijas prasības skar vienu no 13 ģimenes ārstu kvalitātes kritērijiem, kas šobrīd ir brīvprātīgi. Proti, ministrija vēlas, lai ģimenes ārsts gadā novērtētu veselības stāvokli 65% savu pacientu, kas vecāki par 18 gadiem.
"Jā, ja viņi neatnāk, mums ir jāaicina, šis procents jānodrošina.” Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide retoriski jautā, kas notiks, ja to ģimenes ārsti neizpildīs: "Kādā veidā, tas ir viens, kā to tehniski var vispār izdarīt? Bet otrs – mēs prasījām par pamatdarbu, ko mēs veicam – par to palielinājumu. Mums jau funkcijas nāk klāt – e-veselība nāk klāt. Slimnīcās būtībā tiek sniegta tikai pamatpalīdzība. Tātad hronisko pacientu aprūpe būtībā ir uz ģimenes ārsta pleciem. Mēs gribējām, lai palielinājums būtu bez nosacījumiem."
Šo jauno piedāvājumu Ģimenes ārstu asociācija vēl izvērtēs. Savukārt VM ar ģimenes ārstu pārstāvjiem vienojusies samazināt brīvprātīgo kvalitātes kritēriju skaitu – no 13 līdz 8-9.
"Mums ir kopīgs viedoklis, ka kvalitātes kritērijiem mums ir jābūt finanšu vērtīgākiem, bet tas, vai mēs varam kvalitātes kritērijiem iedot lielāku finanšu ietvaru nākamgad, tas ir pilnīgi atkarīgs no tās papildu naudas – cik daudz aiziet ārstu algai, cik daudz aiziet kapitācijas naudas palielināšanai, vai mēs to varam pacelt vai ne," teica Mūrmane-Umbraško.
Par kvalitātes kritēriju izpildi ģimenes ārstiem šobrīd maksā aptuveni 3% no kapitācijas naudas. Pēc VM pārstāves teiktā – vajadzētu maksāt, piemēram, 5%.
Arī Pasaules Banka atzinusi, ka nauda par kvalitātes kritēriju uzpildi ir pārāk maza, lai ieinteresētu ģimenes ārstus tos pildīt. Pērn no visiem vairāk nekā 1200 ģimenes ārstiem tikai astoņi spēja izpildīt visus 13 kvalitātes kritērijus.
"Tāpēc, ka ar šiem resursiem, kas mums ir, mēs nevarējām to visu izdarīt. Mums nāk tās ikdienas problēmas tik daudz, ka tas nav iespējams," skaidroja Veide.
Ministrija piekrīt – ne visi kvalitātes kritēriji arī sasniedz savu mērķi un parāda ģimenes ārsta darba kvalitāti. Piemēram, ātrās palīdzības izsaukumu uzskaite kā kvalitātes kritērijs. No tā plānots atteikties.
Tāpat arī no kritērija, kas paredz, ka ģimenes ārsts ir atbildīgs par mamogrāfijas un dzemdes kakla vēža skrīninga nodrošināšanu. Ģimenes ārsti uzsver – viņi jau šo skrīningu neorganizē. Tomēr astoņi vai deviņi kvalitātes kritēriji paliks. Piemēram, veselības pārbaudes jaunreģistrētajiem pacientiem, bērnu vakcinācija, bērnu un pusaudžu profilaktiskās apskates, holesterīna noteikšana un kontrole. Ģimenes ārsti cer, ka, kritēriju skaitam mazinoties, naudas summa sanāks lielāka.
Vismaz līdz oktobra sākumam turpinās ģimenes ārstu lēnais streiks – viņi pieņem līdz 20 pacientiem dienā un neveic profilaktiskās pārbaudes. Ģimenes ārsti vēlas, lai ministrija organizē darba grupu, kur gūt atbildes par e-veselības sistēmas darbību.
