Tāpat arī ģimenes ārsti rosina, ka arī pacientiem būtu nepieciešama plašāka skaidrojoša kampaņa, kā, piemēram, rīkoties, ja pēc zālēm uz aptieku dodas kāds tuvinieks.
Tagad tas ir stabilizējies, bet “ir citi pārsteigumi”, piemēram, nevarēja sistēmā ievadīt kompensējamos medikamentus, sistēma nepieņēma kompensācijas procentus, kas nozīmē, ka pacientam, kuram, piemēram, ir cukura diabēts un zāles jālieto regulāri, nevarēja izrakstīt kompensējamās zāles.
E-veselības sistēmā zāles netiek norādītas kā kompensējamās, lai gan pirms tam šādiem pacientiem tās pašas zāles iepriekš simtprocentīgi kompensēja, stāstīja Veide.
Tādas pašas problēmas bija arī ar citām zālēm, kas nepieciešamas pacientiem ar smagām saslimšanām un kuras valsts 100% kompensē, bet e-veselības sistēmā bija kļūda, un šīs zāles netika uzrādītas kā kompensējamās.
Lai pacienti varētu saņemt aptiekā zāles, ģimenes ārste Sarmīte Veide rakstījusi receptes uz papīra veidlapām un piektdien informēs Nacionālo Veselības dienestu par problēmām.
Arī Ķekavas ambulancē strādājošā ģimenes ārste Inta Freimane piektdien darba dienas vidū pēc pulksten 11 saskārās ar nopietnām problēmām.
Freimane e-veselības sistēmu lieto jau ceturto mēnesi, taču šoreiz bija negaidīti kavēkļi – darbs uz laiku apturēts un, piemēram, nevarēja izrakstīt e-receptes vizītes laikā.
Citā situācijā – kādai pacientei izrakstītas valsts kompensētas zāles pret paaugstinātu asinsspiedienu, taču aptiekā sistēmā nevarēja atpazīt kompensāciju. Ārste vēlreiz rakstījusi e-recepti, paciente vēlreiz devusies uz aptieku, taču problēma atkārtojusies. Beigās aptieka aicinājusi rakstīt recepti papīra formā.
Dienesta pārstāve Evija Štālberga sacīja - ja visa informācija norādīta pareizi, bet sistēmā ir kādas problēmas, ārsti aicināti sazināties ar dienestu, pārrunāt konkrētu gadījumu, lai saprastu problēmu iemeslus.
Nacionālais veselības dienests arī atgādina, ja tehnisku traucējumu dēļ nevar ievadīt e-receptes sistēmā, ārsts tiesīgs izrakstīt recepti papīra formā.
Latvijas Radio aptaujātie ģimenes ārsti rosina, ka pacientiem būtu nepieciešama plašāka skaidrojoša kampaņa, kā, piemēram, rīkoties, ja pēc viņa zālēm uz aptieku dodas tuvinieks. Plašāku kampaņu atbildīgā iestāde rīkoja divreiz pērnajā gadā – februārī un martā un pēc tam augustā un septembrī. Nākamā plašā kampaņa plānota šogad pavasarī.
Nacionālais veselības dienests (NVD) ceturtdien informēja, ka šobrīd e-veselības sistēmas darbība, kas pirmajā dienā, kad tā bija jāsāk lietot obligāti, piedzīvoja pamatīgus traucējumus, pašlaik ir stabila.
No 2018. gada 1. janvāra uzsākta obligāta valsts e-veselības sistēmas lietošana, kas paredz, ka turpmāk darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu aprite būs tikai elektroniska. Pirmajā darbības dienā sistēmā bijuši arī ilgstoši tehniski traucējumi, un pirmajās dienās ne visi ģimenes ārsti vispār izmantoja šo sistēmu - līdz otrdienas vēlai pēcpusdienai astoņas prakses nebija pieteikušās, lai pieslēgtos e-veselības sistēmas lietošanai.
E-veselības sistēmas izveidē ieguldīti 15 miljoni eiro, un finansējums vajadzīgs arī ikgadējai uzturēšanai.
