"Ģimenes ārstam būs precīzs plāns, kas viņam ir jāizdara no tā brīža, kad ģimenes ārstam rodas aizdomas sarunā ar pacientu. Kādi izmeklējumi ir jāveic, lai pēc tam pacientu ar jau konkrētām norādēm par konkrētām atradnēm ir jāsūta tālāk," Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina VM galvenā speciāliste onkoloģijā, profesore Dace Baltiņa.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Pauls Princis raidījumā atzina, ka VM izstrādātais algoritms ir tapis pēdējo mēnešu laikā un par to vēl nopietnu diskusiju nav bijis.
"Vairāk vai mazāk šī rīcība ir akceptēta, bet mēs nepiekrītam, ka tas nonāk kaut kādos Ministru kabineta noteikumos. Respektīvi, ka tas kļūst par absolūtu dogmu, ka tas ierobežotu ārsta brīvību," teica Princis.
VM speciāliste atzīmēja, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem pacientam ar pierādītu vai tuvu pierādītu vēža diagnozi desmit dienu laikā ir jātiek pie speciālista, kurš tad arī lemj par tālāko taktiku un stratēģiju.
Vairumā Eiropas Savienība valstu no brīža, kad ārstam rodas aizdomas par iespējamu onkoloģisku saslimšanu, līdz brīdim, kad jau tiek sākta ārstēšana, paiet apmēram mēnesis.
"Cilvēki man nereti jautā, vai tas nav pārāk ilgi. Ja mēs paskatāmies no audzēja bioloģijas viedokļa, tad audzēja masas dubultošanās ātrums vidēji ir apmēram trīs mēneši. Tātad būtībā ar šo viena mēneša diagnozes pierādīšanu, izmeklējumu veikšanu mēs pāri šim cilvēkam nenodarām," teica Baltiņa.
VM speciāliste norādīja: ir teiciens, ka vēža slimnieka likteni izšķir pimais ārsts, pie kura viņš nonāk. Latvijā vairumā gadījumu tas ir tieši ģimenes ārsts.
"Ja ģimenes ārsts vispār aizdomājas, ka tur varētu būt onkoloģija, slimniekam ir ļoti paveicies. Un tad, protams, tā ir ārsta profesionalitāte un māka pārliecināt un motivēt cilvēku veikt konkrētos izmeklējumus (..)," teica Baltiņa.
Viņa piebilda, ka ar rīcības plānu ģimenes ārstiem tiks "aiztaupīti" tie izmeklējumi, kas prasa ļoti specifiskas zināšanas un prasmes. "Ģimenes ārstam paliek principā tā vārtu vērēja funkcija: šim ir ļoti lielas aizdomas, šim tās aizdomas ir mazākas."
Kā ziņots, ņemot vērā garās rindas uz onkoloģiskajiem izmeklējumiem, Veselības ministrijā meklēti problēmas risinājumi. Iepriekšējais veselības ministrs Guntis Belēvičs šā gada maija otrajā pusē paziņoja, ka turpmāk onkoloģiskajiem izmeklējumiem, piemēram, lai tiktu pie radiologa, būs nepieciešams pamatots ģimenes ārsta nosūtījums.
