Šo jautājumu plānots skatīt Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas valdes sēdē piektdien. Pagaidām asociācijai nav vienota viedokļa par turpmāko rīcību. Iespējams, tiks nolemts turpināt sarunas ar Veselības ministriju un prasīt papildu informāciju.
Netiek izslēgta iespēja, ka ģimenes ārsti var pieprasīt izņemt no līguma punktu par kvotu izlietojuma kontroli, vai arī neparakstīt līgumu ar valsti. Gadījumā, ja 300 vai 400 ģimenes ārsti neparakstīs līgumus, tad var būt nopietnas problēmas - pacientiem būs jārēķinās ar maksas medicīnu, norādīja asociācijas vadītājs.
Princis piebilda, ka ģimenes ārstiem ir jāārstē pacienti, nevis jānodarbojas ar valsts naudas menedžēšanu.
Tikmēr veselības ministrs Guntis Belēvičs (Zaļo un Zemnieku savienība) Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" norādīja: ja ģimenes ārstus neizdosies pārliecināt par jauno kārtību, tad ideja uz priekšu netiks virzīta. "Jo pret kalnu ūdens netek," piebilda Belēvičs.
Viņš gan norādīja, ka tādā gadījumā nekas nemainīsies – "varēs turpināt neievērot likumus" un gada beigās atkal saskarsies ar problēmu, ka kvotas uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem ir izsmeltas un naudas tām vairs nav.
Pēc ministra teiktā, pēdējo piecu gadu laikā valsts izmaksas par laboratorijas izmeklējumiem ir dubultojušās - no 16,6 miljoniem eiro līdz vairāk nekā 31 miljonam eiro šogad. VM attiecībā uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem piedāvā atgriezties 2013.gada līmenī.
Ministrs piebilda, ka citu iespēju kā stingrāk kontrolēt kvotu izlietojumu viņš neredz. Nākama gada budžetā no prasītajiem 160 miljoniem eiro veselības aprūpei piešķirti vien 12 miljoni eiro. "Valsts sistemātiski ir turējusi veselības nozari bada maizē, un tas ir absolūti nepareizi," sūrojās ministrs.
Jau vēstīts par Veselības ministrijas nodomu stingrāk uzraudzīt ģimenes ārstus saistībā ar nosūtījumu izrakstīšanu uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem. Pēc ministrijas ieceres, ģimenes ārstam jākļūst par sietu, kurš izvērtē – vai speciālistu noteiktie izmeklējumi ir gana nozīmīgi.
Ģimenes ārstiem, kas izrakstīs nosūtījumu nepamatotiem izmeklējumiem, tikšot nosūtīts brīdinājums. Ja pēc brīdinājuma saņemšanas situācija nemainīsies, ar šiem ārstiem valsts varētu pārtraukt sadarbības līgumu.
