Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja atzina, ka, ņemot vērā, ka Covid-19 izplatība pieaug, viņa un pārējā sabiedrība tomēr vēlētos, lai jau tagad būtu zināmi konkrēti kritēriji, ar kuriem būtu noteikts, pie kādiem Covid-19 saslimstības līmeņiem rēķināties ar vieniem vai citiem ierobežojumiem.
"(..) Lai sabiedrība varētu sagatavoties. Piemēram, ja [kumulatīvais] saslimstības rādītājs ir 500 dienā vai noteiktu nedēļu laikā palielinās, tad ko mēs darām? Šobrīd mēs nezinām. (..)
Sabiedrībai labāk būtu pieņemams, ja viņa redzētu konkrēti, pie kādiem saslimstības rādītājiem kādi pasākumi tiks realizēti," pauda Veide.
Arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāvis Siliņš diskusijā raidījumā "Krustpunktā" pauda viedokli, ka jauniem kritērijiem būtu jābūt jau tagad. Patlaban ģimenes ārsti darbojas atbilstoši pavasarī dotajām norādēm, taču nav skaidrs, vai tās arvien ir atbilstošas esošajai situācijai.
"Mēs nedaudz jau katrs savās praksēs sākam interpretēt, kā mēs uztveram kovidu un ko mēs katrā situācijā darīsim. Jauni, konkrēti lēmumi... Mums tiešām būtu vieglāk plānot savu darbu, un sabiedrībai būtu vieglāk saprast šo situāciju kopumā un to bīstamību," vērtēja Siliņš.
VM Veselības aprūpes departamenta direktore Janka raidījumā norādīja, ka jūlija vidū valdībā apstiprināta Covid-19 rudens stratēģija, kur paredzēti trīs iespējamie Covid-19 izplatības scenāriji un iespējamās rīcības u.c. Pie pašreizējās Covid-19 izplatības ierobežojumus nav paredzēts ieviest, jo netiek noslogota veselības aprūpes sistēma, teica Janka, uzsverot, ka patlaban nav skaidrs, kurš no šiem scenārijiem īstenosies rudenī un vai būs nepieciešami kādi ierobežojumi.
Pēc VM pārstāves teiktā, jaunus ierobežojumus nevar pieņemt, vadoties tikai pēc viena rādītāja – kumulatīvās saslimstības. Covid-19 omikrona paveida izplatības laikā kumulatīvais rādītājs bija daudz augstāks nekā delta viļņa laikā, taču veselības aprūpes sistēma bija noslogotāka, kad vairāk izplatījās delta paveids.
"(..) Ir jāskatās kopumā – tā ir vīrusa daba, tā ir izplatība, tā ir veselības aprūpes sistēmas kapacitāte, tie ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izsaukumi, tas ir slimnīcās stacionēto skaita pieaugums. Mūsu epidemiologi Slimību profilakses un kontroles centrā kopā ar Eiropas Slimību profilakses centru ļoti cītīgi seko šiem rādītājiem katru dienu,
un katru dienu tiek domāts, vai vajag pieņemt šos ierobežojošos [pasākumus] vai nevajag," klāstīja VM Veselības aprūpes departamenta direktore.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja piekrita, ka kritērijus nevar noteikt, vadoties tikai pēc viena rādītāja, norādot, ka vēlētos tomēr sadzirdēt no atbildīgās VM "konkrētus ciparus, pie kuriem mēs kaut ko darām, lai tomēr ierobežotu šo saslimstību".
"Šobrīd mēs skatāmies, kā būs, nu tad redzēsim... Saprotiet, tas rada arī tādu nedrošību ne tikai sabiedrībā, bet arī ārsti īsti nezina, kā rīkoties. Arī pacienti nāk un saka: "Tāda saslimstība, ko mums darīt, dakter?" Domāju, ja būtu šis plāns pie noteiktiem kritērijiem, kādiem noteiktiem cipariem mēs, piemēram, atjaunojam [prasību] par masku sabiedriskajā transportā, tātad veicam kādus ierobežojumus," sprieda Veide.
KONTEKSTS:
Kopš 2020. gada pavasara Latvija līdz ar citām Eiropas valstīm piedzīvoja vairākus Covid-19 uzliesmojumus.
Pērnā gada nogalē bažas sāka radīt Covid-19 vīrusa omikrona paveida izplatība, un vēlāk piedzīvots būtisks saslimstības vilnis, vienlaikus situācijai slimnīcās saglabājoties stabilai. Situācijai uzlabojoties, no aprīļa atcelta lielākā daļa Covid-19 epidemioloģiskās drošības pasākumu.
Latvijā Covid-19 saslimstības zemākais punkts bijis jūnija sākumā, bet pēc Jāņiem atsācies straujāks izplatības pieaugums. To saista ar cilvēku uzvedību un vīrusa jauna apakštipa izplatību.
