Viņš uzsvēra, ka jaunais likums ierobežos iedzīvotāju pieejamību mediķiem, tādējādi pasliktinot sabiedrības veselību. Turklāt nepietiekama uzmanība esot pievērsta Latvijas iedzīvotāju veselībai būtisku problēmu risināšanai.
Princis pauda, ka jau tagad Latvijas iedzīvotājiem sliktās rocības dēļ var būt grūti saņemt mediķu pakalpojumus, jo, piemēram, ir jāstāv garās rindās. Taču jaunais likums, pēc Prinča vārdiem, pieejamību padarīšot vēl septiņas reizes sliktāku.
Mēs nevaram pateikt, cik slikti [ paliks]. Es tikai varu pateikt, ka jaunais koncepts „aiz borta” atstāj 140 000 Latvijas iedzīvotāju. Šie iedzīvotāji, apmēram 60% [cilvēku], stāvot garās rindās, varēja saņemt bezmaksas medicīnas pakalpojumus. Tad šobrīd vairs tā nevarēs (..) Tas pasliktina situāciju, kas jau tā ir slikta,” klāstīja Princis.
Viņš arī norādīja, ka jaunajā likumā arī ģimenes ārstu loma ir noplicināta. „Šajā plānā ģimenes ārsta pakalpojums nav pat pamatpakalpojums. Ministre [veselības ministre Ingrīda Circene] uzskata, ka pamatpakalpojums ir neatliekamā palīdzība. Tas ir ļoti tuvredzīgi (..) Mēs nevaram saprast, kāpēc tur [likumā noteikta kā slimības, kuru ārstniecībai jāpievērš īpaša uzmanība] nav kardiovaskulārās slimības, kas ir pirmais mirstības cēlonis (..) Tā var būt ļoti traģiska situācija,” sacīja Princis. Viņš uzsvēra, ja valsts atsakās palīdzēt cilvēkiem, piemēram, ar kardioloģiskajām slimībām, tad no problēmas nekur neizdosies aizmukt, jo slimnieki jau paliks.
Veselības ministrijas veidotais Veselības aprūpes likums izraisījis ne vienu vien strīdu. Diskusijas raisījusi arī norma, kas paredz, ka nākotnē valsts subsidētos medicīniskos pakalpojumus varēs saņemt tikai iedzīvotāji, kas Latvijā maksā nodokļus vai ir citādi apdrošināti. Pārējiem veselības aprūpe un medicīniskie pakalpojumi būs jāsedz no savas kabatas.