Veselības ministre Ingrīda Circene („Vienotība”) stāsta, ka ģimenes ārstu aprūpes attīstības plāna mērķis ir uzlabot ģimenes ārstu pieejamību, darba kvalitāti un arī efektīvāk izlietot valsts naudu. Ministre norāda uz vienu no apzinātajām problēmām:
„Kā viena no identificētajām pirmajām problēmām ir tieši pieejamība. Mums ir - kaut arī neliels - procents, kur ir tā sauktās lielās prakses. Līdz ar to darba grupa ir izveidojusi savu piedāvājumu, kā ierobežot lielo ģimenes ārstu prakšu veidošanu, lai vidēji principā nepārsniegtu 2000 pierakstītos pacientus. Ja teiksim, ir atsevišķās praksēs 3000 vai vairāk pacientu, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā vidējais, tad pagarinās gaidīšanas laiks, kaut arī līgumā ir noteikts, ka nedrīkst būt vairāk par piecām darba dienām”.
Recepte varētu būt naudas groži. Šobrīd - jo vairāk ģimenes ārstam pacientu, jo lielāka kapitācijas nauda. Taču ministrijā pieļauj, ka, nosakot dažu gadu pārejas periodu, pakāpeniski varētu mazināt tā saukto kapitācijas naudu ģimenes ārstu praksēm ar vairāk nekā, piemēram, divarpus tūkstošiem pacientu. Tas, iespējams, mazinātu ģimenes ārstu vēlmi pierakstīt pārlieku daudz pacientu.
Šobrīd Latvijā ir aptuveni divsimt prakses ar vairāk nekā diviem tūkstošiem pacientu. „Šādās lielākās ģimenes ārstu praksēs ir noteikti jābūt normālai atbalsta komandai, šajās ģimenes ārstu praksēs ir noteikti jābūt diviem ģimenes ārstu palīgiem vai divām māsām un reģistratoram,” uzskata Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.
Vēl viens plāna melnrakstā ierakstīts priekšlikums vēsta, ka pašiem ģimenes ārstiem turpat praksēs būtu jāveic vairāk manipulāciju. Piemēram, jāvakcinē vai jāpārsien brūces. Tad pacientus nevajadzētu ik reizi sūtīt pie ārsta speciālista gaidīt rindā un tērēt naudu. Ģimenes ārste Līga Kozlovska to atbalsta:
„Es savā praksē īstenībā, var teikt, veicu gandrīz visas nolikumā paredzētās manipulācijas, izņemot varbūt, vienkāršotā valodā - ģipšus nelieku pie dažādiem lūzumiem, jo tomēr ir blakus citi speciālisti, kas to dara labāk. Bet tas ir noteikti attīstāms jautājums - attīstāms arī punkts mūsu plānā, ka ģimenes ārsti veic vairāk uz vietas praksē”.
Gan ģimenes ārste, gan arī Veselības ministrija apzinās, ka tad no valsts budžeta ārstiem būtu jāmaksā par manipulācijām vairāk. Darba grupā arī spriež, ka jāpārskata dežūrārstu darbalaiki, lai tie būtu pacientiem draudzīgāki.
Veselības ministre Ingrīda Circene atzīst, ka ģimenes ārstu prakses finansējumam vajadzētu būt lielākam. Cik liela nauda būs vajadzīga plāna īstenošanai, pagaidām nav zināms. Ģimenes ārsti norāda - plāns bez naudas būs plāns uz papīra.
