Rindas pie ģimenes ārsta durvīm šobrīd neredzēsim, vien atsevišķus cilvēkus, kuri uz tiešo vizīti pie ārsta atnāk pēc iepriekšēja pieraksta. Tomēr šis klusums ir tikai šķietams. Daudz vairāk cilvēku ģimenes ārsta padomu saņem attālināti. Turklāt, neredzot pacientu, šādas konsultācijas aizņem daudz vairāk laika, lai pēc iespējas precīzāk izjautātu par saslimšanas simptomiem.
Papildus nācis darbs ar tiem cilvēkiem, kuri saslimuši ar koronavīrusu, uz ārstu pleciem nereti gulstas arī viņu kontaktpersonu apzināšana. Bieži vien ar darbam paredzētajām astoņām stundām nepietiek, pacienti zvana arī ārpus darba laika.
“Diemžēl ir tā, ka SPKC vairs nespēj savadīt kontaktus e-veselībā. Un visbiežāk mēs par šiem kontaktiem uzzinām vai nu no pacienta paša, ja ir apzinīgs, bet, ja neapzinīgs, tad, kad karantīna vai izolācijas laiks ir beidzies,” pastāstīja ģimenes ārste Līga Lagzdiņa.
“Un mūsu e-veselība bieži vien vairāk nestrādā, nekā strādā. Līdz ar to tas visu paildzina un apgrūtina,” sacīja ģimenes ārste Laima Jansone.
Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) skaidroja, ka kontaktpersonu noteikšanas loks nereti ir sarežģīts un bieži atkarīgs no paša saslimušā godaprāta, ziņojot par satiktajiem cilvēkiem. Tāpēc nereti informācija par saslimušajiem un konaktpersonām ātrāk nonāk tieši pie ģimenes ārstiem.
“Mums arī paiet laiks, kamēr mēs tiekam līdz kontaktpersonām. Slimnieks testu saņēmis šodien, SPKC to saņems rītā. Tātad slimnieks šodien ir apziņojis arī savas kontaktpersonas, piemēram, tajās dienās, kad viņš ir infekciozs, arī tā kontaktpersona saņems ātrāk to ziņu. Mēs par šo cilvēku uzzināsim, kad mēs saslimušo būsim aptaujājuši,” atzina SPKC pārstāve Ilze Arāja.
Ģimenes ārstiem darba laiks paiet arī, nemitīgi sekojot līdzi jaunumiem no Veselības ministrijas, Nacionālā veselības dienesta un Slimību profilakses un kontroles centra.
“Mums nemitīgi mainās manipulācijas, kas jānodod statistikai, lai mēs spētu nopelnīt maskām vai dezinfekcijas līdzekļiem. E-pasts ir pilns ar ietiekumiem, rekomendācijām. Tas ļoti nogurdina un traucē tiešo darbu,” norādīja ģimenes ārste Līga Lagzdiņa.
Lai mazinātu šo papildu slogu ģimenes ārstiem, tā rodot vairāk laika darbam ar pacientiem un novēršot ģimenes ārstu izdegšanu, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija iesniedza Veselības ministrijā (VM) vairākus priekšlikumus. Viens no tiem ir rast finansējumu no valsts papildu ārsta palīga vai māsas algošanai praksē.
“Šī ir atbalstāma ideja, un mēs to tālāk attīstīsim pēc iespējas īsākā laikā, lai atvieglotu ģimenes ārstu darbu. Mums ir jāsaprot kopā ar ģimenes ārstiem, kas ir tie pienākumi, ko veic šī trešā māsa vai ārsta palīgs, arī apmaksas jautājumi, un to virzīt tālāk apstiprināšanai valdībā. Tas būtu steidzamības kārtā, jo tas mums ir vajadzīgs jau šobrīd,” sacīja VM Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka.
Papildu darbinieks būtu liels atspaids arī tad, kad ģimenes ārstu praksēs sāksies pacientu vakcinēšana pret koronavīrusu.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 turpināja pieaugt. Tādēļ ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 7. februārim. Spēkā ir stingri ierobežojumi līdz 25. janvārim, kā arī mājsēde nedēļas nogalēs, kas nozīmē, ka no plkst.22 līdz 5 katram jāatrodas savā dzīvesvietā.
