Ģimenes ārsti Latvijā: nomaiņa gausa, kvalitāte atkarīga no ārsta degsmes

Atrast jaunus ģimenes ārstus ir liels izaicinājums, īpaši lauku reģionos. To palīdz darīt dažādi Eiropas Savienības sniegtie labumi, tomēr tas tāpat nenodrošina drošu un pastāvīgu ārstu nomaiņu. Riski ir arī kvalitātes jomā. Ārstus pārstāvošās asociācijās min – ārsta darba kvalitāte ir atkarīga no speciālista intereses par savu darbu un cītības apgūstot jauno.

ĪSUMĀ:

  • Veselības ministrija: svarīgi radīt apstākļus, lai ārstam būtu interesants savs darbs.
  • Svarīgs arī atalgojums; paredzēts finansiāls atbalsts mediķiem darbam reģionos.
  • Olaines ģimenes ārste: Ir daudzas lietas, kas ir reģionos sarežģītākas nekā Rīgā.
  • Kompensācijās par darbu ārpus Rīgas mediķiem izmaksāti teju 5 miljoni eiro. 
  • Kuldīgas ģimenes ārste: atbalsts būtisks, bet jābūt arī vēlmei strādāt laukos.
  • Asociācijas aptauja: ģimenes ārstiem darbavietas izvēlē samaksa nav noteicošā.
  • Asociācija: jāmeklē rīki, kas atbalsta laukos strādājošos ģimenes ārstus ilgtermiņā.
  • Svarīgi arī, lai jau esošie ģimenes ārsti savu darbu spētu izdarīt kvalitatīvi.

Par pārcelšanos – vairāk nekā 10 000 eiro

Ģimenes ārsti Latvijā: nomaiņa gausa, kvalitāte atkarīga no ārsta degsmesKristaps Feldmanis
Lai vispār ieinteresētu topošos mediķus izvēlēties ģimenes ārsta profesiju, svarīgi radīt apstākļus, lai ārstam būtu interesants savs darbs, sacīja Veselības ministrijas (VM) Veselības aprūpes organizācijas nodaļas vadītāja Ineta Būmane.

 

"(..) Lai ārstam būtu vairāk pielietojamas jaunās tehnoloģijas, lai viņam būtu interesantāk, lai varētu e-veselību izmantot, lai nav jāraksta ar roku. Protams, arī jāsakārto, ka ģimenes ārsta prakse nav tikai recepšu rakstīšana un visādu izziņu rakstīšana. Tomēr sadalīt šo ģimenes ārsta komandas darbu atbilstoši kvalifikācijai. Ģimenes ārsts, kas mācījies ilgus gadus, ārstē un tāpēc viņam praksē ir komandas locekļi, kas viņam palīdz pārējo darbu veikt," klāstīja ministrijas pārstāve.

Protams, tas vien mediķus nemotivēs nākt darbā ģimenes ārsta praksē. Svarīgs arī atalgojums. Savukārt, lai jaunie ārsti izvēlētos darbu reģionos, jau šobrīd pieejami dažādi projekti no ES.

"Jaunais ģimenes ārsts, ja viņš aiziet pēc rezidentūras beigšanas uz laukiem, viņiem samaksā 3600 eiro kā vienreizējo maksājumu par pārcelšanos un arī piecu mēnešu zemākās algas apmērā kompensāciju un par katru ģimenes locekli arī samaksā," atzina ministrijas pārstāve.

Tātad jaunais ārsts pēc rezidentūras pārceļoties uz laukiem saņem 3600 eiro vienreizēju kompensāciju par pārcelšanos, piecu mēnešu atbalstu 1187 eiro apmērā plus kompensāciju 1187 eiro apmērā par katru ģimenes locekli.

Tātad par pārvākšanos ģimenes ārsts, kuram ir, piemēram, sieva vai vīrs, bet nav bērnu, saņem 10 722 eiro atbalstu.

Tas it kā nav maz, tomēr jāsaprot, ka cena par to ir pārvākšanās no Rīgas, kur vai nu dzīvots visu mūžu vai ilgu laiku, kamēr studēta medicīna. Tas nozīmē dzīves maiņu visai ģimenei.

Olainē praktizējošās ģimenes ārstes pieredze

Salīdzinoši tuvu Rīgai, bet tomēr pēc rezidentūras pārcēlusies ģimenes ārste Līva Rozenberga. Viņa kopš 2019. gada sākuma strādā Olaines novadā. Praksi, kuru pārņemt, atradusi pati, un nomaiņa ar pensijā ejošo ārsti bijusi veiksmīga. Viņa stāstīja – jo tālāk no lielajiem centriem, jo vairāk ir svarīgo lietu, kuras nepieciešamas, lai motivētu jauno ārstu pārcelties uz turieni.

"Jārēķinās ar to, ka cilvēks ir 10 gadus mācījies Rīgā un Rīgā ir iedzīvojies. Ja tu gribi pārvākties uz reģionu, pirmais ir jautājums ir dzīvesvietas jautājums – kur tev fiziski palikt. Otrs ir vispār darba vietas kā tādas, jo bieži mēs nākam ar ģimeni. Tas ir vīrs vai sieva, kuriem arī kaut kādām darba iespējām jābūt tajā reģionā. Ir daudzas lietas, kas ir reģionos daudz sarežģītākas, nekā Rīgā.

Tie ir attālumi pie pacientiem, tie ir ceļi. Tur ir jādomā par pieejamību, lai pievilinātu to jauno speciālistu, kāpēc viņam braukt tik tālu.

Tur ir, ko padomāt. Varbūt tās piemaksas vajadzētu lielākas, jo tā situācija ir tāda, kāda tā ir – reģioni ir tukši," sacīja Rozenberga.

Tomēr jaunie speciālisti skatās ne tikai uz to, ko plānotā vieta piedāvā šobrīd. Svarīgi arī dažādi aspekti, ar kuriem būs jāsadzīvo turpmāk strādājot.

"Kas vēl ir svarīgi – izglītība, jo mums visu laiku ir jāvāc tie kredītpunkti, visu laiku jābūt apritē par jaunumiem, par zināšanām un lekcijām. Šobrīd viss gandrīz, nu 99% koncentrējas Rīgā. Tur jau arī pašam jāmaksā par braukāšanu vai tur apmaksā? Tās ir paša izmaksas. Plus vēl arī visam personālam, māsiņām, ārstu palīgiem," akcentēja mediķe.

Kurzemē praktizējošās ģimenes ārstes pieredze

Kopumā Eiropas Sociālā fonda projektu "Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla pieejamības uzlabošanai ārpus Rīgas" no tā sākuma 2017. gada decembrī līdz šā gada augusta sākumam izmantojušas 629 ārstniecības personas, starp tām arī ģimenes ārsti. Kompensācijās no kopumā pieejamajiem teju 10 miljoniem eiro izmaksāti vairāk nekā 4,8 miljoni eiro. Galvenie noteikumi – saņemot finansējumu, persona apņemas vismaz 5 gadus strādāt pilnu slodzi profesijā, sniedzot valsts finansētus veselības aprūpes pakalpojumus.

Projektā arī paredzēts atbalsts pensijā ejošam ģimenes ārstam, lai to motivētu savu praksi nodot jaunajam kolēģim. Projektu, tāpat, kā Līva Rozenberga, izmantojusi arī viņas kolēģe, ģimenes ārste Zaiga Rone. Viņa strādā krietni tālāk no Rīgas – Kuldīgas novadā, kā arī Ventspils novada Zlēkās. Viņa stāstīja – pārvācoties uz Kuldīgu, vērā ņēmusi virkni faktoru.

"Tas man arī ļoti lēnām un pakāpeniski nāca šī doma. Mācoties Rīgā deviņus gadus, es sapratu, ka tā nebūs vieta, kur es vēlētos pavadīt savu dzīvi. Nu tas finansiālais atbalsts, godīgi sakot, bija ļoti liels atbalsts tajā sākuma periodā, jo ir jāveido jauna vide, kurā dzīvot un jāpadara tā vide tāda, lai justos labi un ērti.

Es domāju, ka tik dēļ finansējuma diez vai nāks uz laukiem. Noteikti ir jābūt tai iekšējai vēlmei," atzina Rone.

Viņa pievērsusi uzmanību kultūras iespējām, ko pilsēta piedāvā, svarīgas bijušas iespējas kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku, analizēta arī izglītības pieejamība novadā un citi aspekti. Viņa gan atzina – vēl grūtāk ir pārvākties uz pavisam tāliem novadiem, kuros izglītības un brīvā laika pavadīšanas iespēju ir pavisam mazas. Arī šie aspekti ir svarīgi.

Aptauja: svarīga vide; samaksa nav pirmajā vietā

To pierādījusi Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas veikta aptauja, lai noskaidrotu, kas motivētu ārstu doties strādāt reģionos, un finansiāls atbalsts, lai arī daļa no prasībām, nebūt neesot bijis noteicošais.

"Interesanti bija dati, ka pirmajā vietā ir vide, uz kurieni [brauc], kāda tā vide. Tad ir svarīgi, lai dzīvesbiedram arī būtu iespēja strādāt tajā reģionā. Nākamais – būtiski ir iespējas bērniem – bērnudārzi, skolas. Tad svarīga bija arī nākotnes perspektīva – kādi pacienti, kāda struktūra, vai tie vairāk būs jaunie vai vecie pacienti, kā arī, cik vispār tur būs pacientu. Vai tur būs vispār vajadzīgs ārsts. Samaksa, protams, ir būtiska, bet tā nebija pirmajā vietā," teica asociācijas vadītāja Sarmīte Veide.

Tātad, lai patiesi veiksmīgi aizpildītu reģionus ar ārstiem, jādomā plašāk. Tam piekrīt arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas Jauno ģimenes ārstu nodaļas vadītājs, ģimenes ārsts Jelgavas novada, Jaunsviraulkas pagastā Ainis Dzalbs.

"Lielākā daļa pasaules valstu saskaras ar ģimenes ārstu trūkumu reģionos. Tur tie iemesli saistās ar sociālu izolāciju, profesionālu izolāciju. Ar zināmām, iespējams, dzīves kvalitātes nepilnībām.

Darbs reģionos, it sevišķi attālākās vietās varētu būt saistīts ar palielinātiem sociāliem riskiem un finansiālām grūtībām. Daudzas problēmas nav risināmas, bet ko darīt? Ir dažādas motivācijas iespējas. Ļoti daudzas valstis, piemēram, Portugāle to risina ar dažādiem finansiāliem labumiem. Ir citi varianti – dažādi atbalsti saistībā ar dzīvesvietu, darba apstākļiem. Bet pamatā Eiropā lielākās iespējas ir tieši finansiālie bonusi, lai mazinātu šos šķēršļus, kas ir pilsētās un kas ir lauku teritorijās strādājot," stāstīja Dzalbs.

Jāapgūst jaunākās tendences un jāuzlabo prasmes

Dzalbs gan uzteica jau iepriekš pieminēto Eiropas Sociālā fonda projektu, kas sniedzot labu atbalstu jaunajiem ģimenes ārstiem, tomēr tas nav ilgstošs. Esot jāmeklē rīki, kas atbalsta laukos strādājošos ģimenes ārstus ilgtermiņā.

Bet ne tikai jauno piesaiste reģioniem ir svarīga. Svarīgi arī, lai jau esošie ģimenes ārsti savu darbu spētu izdarīt kvalitatīvi.

Lai tiem būtu iespējas apgūt jaunākās tendences un uzlabot savas prasmes. Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja, kas ir arī Rīgas Stradiņa universitātes ģimenes medicīnas rezidentūras programmas vadītāja, Līga Kozlovska uzskata – izglītības kvalitāte par ģimenes medicīnu jau pamatstudijās ir laba un arī iespēju ir daudz, tomēr pats svarīgākais īpaši rezidentūrā ir, lai paši topošie ārsti vēlētos to apgūt.

"Es, kad lasu pamatlekciju 6. kursam ģimenes medicīnā, tad ļoti daudzi kolēģi saka – "Bet, dakter! Vai tad tiešām to visu var zināt?" Jo gan psiholoģija, gan psihiatrija, sirds veselība, cukura slimība. Miljons un viena slimība, nerunājot par kuņģi, astmu, akūtām slimībām. Pats par sevi profilakse – un kur nu vēl onkoloģija, "zaļais koridors". Dabiski viss ir ļoti labi un daudz jāzina. Sarežģīts jautājums, jo, ja ģimenes ārsts negrib mācīties, tad viņam iet grūti, grūti arī dzīvē tālāk," atzina Kozlovska.

Ārstiem ir iespējas izglītoties; bažas par vizītēm atvēlēto laiku

Bet ne tikai ārstam ir grūti – cieš arī pacients. Tādēļ ģimenes ārstiem ir jāvāc kredītpunkti pastāvīgi apgūstot jaunas zināšanas. Svarīgs aspekts ir arī slēptu kaišu pamanīšana. Piemēram, agrīna onkoloģija vai psiholoģiskas problēmas. 

VM sniegtā informācija liecina – šobrīd ārstiem ir iespējas izglītoties 13 onkoloģijas jomā esošos kursos un 10 kursos, kas saistīti ar psiholoģiju. Konkrēti par onkoloģijas agrīnu diagnostiku pieejami četri kursi, piemēram, savlaicīgas onkoloģijas bērniem atpazīšanai vai savlaicīgas hematoonkoloģijas atklāšanai. Tikmēr psihiskās veselības jomā agrīnai tās atklāšanai veltīti pieci kursi, piemēram, depresijas atpazīšanai un demences agrīnai atklāšanai.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Veide norādīja uz vēl kādu būtisku aspektu, proti, vizītēm atvēlētais laiks bieži ir nepietiekošs, lai spētu novērtēt visu pacienta problēmu spektru, un nereti lietas, par kurām nesūdzas pacients, var tikt palaistas garām.

Savukārt par apmācībām Veide norādīja: "Iespējas apmācīties ir ļoti lielas. Tātad gan kursi, gan semināri Latvijā. Bet tas ir Latvijā. Ja mēs domājam par iespēju aizbraukt uz kādu kongresu vai kursiem ārzemēs, diemžēl tā ir milzīga problēma. Par apmācību ir jāmaksā, un iespēja pie tā atalgojuma, kas mediķiem ir šobrīd, tā nav iespējama."

Tātad primāri, lai uzlabotu aprūpes kvalitāti, svarīgi individualizēt vizītes laiku pēc katra nepieciešamībām.

Tāpat vairāk apmācības jārīko ārpus Rīgas, bet jaunos ārstus pievilināt ar naudu vien nevar – ir jāsakārto infrastruktūra, lai ģimenēm, kas pārvācas prom no Rīgas, būtu gan izglītības iespējas bērniem, gan darbs ģimenes locekļiem. Svarīga arī brīvā laika pavadīšanas kvalitāte un kontakts ar citiem cilvēkiem. Tās ir lielas prasības, bet citādi jaunos uz reģioniem dabūt būs grūti, īpaši vietās, kas ir tālu prom no lielajiem centriem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti