Prasa rakstisku dokumentu
Ģimenes ārstu prasības
- palielināt pašlaik noteikto kapitācijas naudas maksājumu 1,25 eiro par 30% katru gadu turpmākos trīs gadus;
- palielināt ģimenes ārsta veikto manipulāciju tarifus, kopējo apmaksas apjomu palielinot ne mazāk kā par 45% 2018.gadā;
- palielināt māsu un ārstu palīgu atalgojumu par 30% katru gadu trīs gadu laikā;
- atbalstīt esošo ģimenes ārstu neatkarīgu prakšu attīstību, tostarp jauno ģimenes ārstu prakšu izveidošanas un aprīkošanas finansēšanu;
- nepieļaut tādu ģimenes ārstu darba reformu, kā paredzēts Veselības ministrijas reformu plānā;
- nodrošināt, ka e-veselības sistēmas katru daļu ģimenes ārstam obligāti jāsāk lietot tikai gadu pēc tam, kad Ģimenes ārstu asociācija saņēmusi pārliecinošus datus gan par konkrēto e-veselības sistēmas daļu efektīvu funkcionalitāti, gan par tehniski un tiesiski nodrošinātu augsta līmeņa pacientu tiesību un datu aizsardzību.
Avots: Latvijas Ģimenes ārstu asociācija
Tomēr puses nolēma šo strīdīgo jautājumu ļaut vētīt premjera deleģētiem juristiem, un ķērās pie streika prasību apspriešanas. Pēc sarunām veselības ministre Anda Čakša (Zaļo un Zemnieku savienības izvirzītā) pauda prieku, ka jautājums par to, vai akcija ir streiks, nebija pirmais, un tas būs jāatrisina premjera biroja juristiem.
Ceturtdien sarunās izskatītas visas streika prasības un ir panākta vienošanās par daļu no ārstu prasībām, un premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) apsolīja mediķiem rakstisku dokumentu par šo vienošanos.
Tiklīdz rakstisks dokuments būs saņemts, streika komiteja lems par streika atcelšanu, un tas varētu notikt jau šonedēļ.
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska norādīja, ka ārsti devuši premjeram uzticības kredītu, jo vēlas, lai dokumentu parakstītu arī valdības koalīcijas partiju līderi, bet to varēs izdarīt tikai pirmdien, 10.jūlijā, kad paredzēta koalīcijas tikšanās.
Savukārt Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide nepateica precīzi, kad streiku varētu pārtraukt, uzsverot, ka jāsagaida dokuments.
Vēl bez vienošanās par kapitācijas naudu
Turklāt vēl joprojām pastāv domstarpības par ārstu prasību palielināt kapitācijas naudu – summu, ko valsts ik mēnesi maksā ģimenes ārstam par katru viņa pacientu. Ārsti to prasa palielināt par 30% trīs gadu laikā.
Čakšas piedāvājusi palielināt kapitācijas naudā iekļauto darba algu: “Mums ir diskusija par to, vai palielināta atalgojuma daļu kapitācijā, vai visu kapitāciju. Pagājušā gada 1.oktobrī tika atvērta kapitācija, pārrēķinātas visas tās sadaļas, kas ir iekšā: kušetes, adaturi un viss instrumentārijs, kas ir ģimenes ārstu praksē, medikamenti. Tam nav no 1.oktobra mainījušās cenas. Tādēļ mēs aicinām tagad runāt par atalgojuma daļu kapitācijas naudā.”
Savukārt ārsti iepriekš uzstāja uz šīs naudas palielināšanu kopumā. Latvijas Ģimenes ārstu asociācija tam iebilst, jo kapitācijas nauda ietver ne tikai to, bet arī, piemēram, naudu prakses uzturēšanai. Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja arī gaida premjera viedokli par kapitācijas naudas palielināšanu, kas tikšanās laikā neesot izskanējis.
Iespējas saņemt medicīnisko palīdzību ģimenes ārstu streika laikā
Ja ģimenes ārsts nav pieejams, primāri iesaka vērsties pie dežūrārstiem, kuri sniedz medicīniskas konsultācijas ģimenes ārsta kompetences ietvaros un protesta laikā pieņem pacientus ne tikai vakara stundās, bet arī dienas laikā. Savukārt lauku reģionos var vērsties feldšerpunktos, kuros strādā ārstu palīgi.
Ja dežūrārsti vai feldšerpunkti nav pieejamā attālumā, medicīnisko palīdzību var saņemt steidzamās medicīniskās palīdzības punktos vai slimnīcu uzņemšanas nodaļās. Šajās iestādēs jāvēršas arī tad, ja konsultācija ir nepieciešama steidzami – piemēram, hronisku slimību paasinājuma gadījumos, traumu, apdegumu un citos akūtos gadījumos.
Karte un informācija par to, kur var atvērt darbnespējas lapas, saņemt medikamentu receptes un citus pakalpojumus, ir pieejama Veselības dienesta mājaslapā www.vmnvd.gov.lv, sadaļā „Medicīniskās palīdzības saņemšana protesta laikā”.
Veide sacīja, ka ir jāvienojas par punktiem par kapitācijas naudām, cerams, to varēs panākt jau ceturtdien, “jo ātrāk, jo labāk, ja ne - turpināsies streiks.”
Vienojas par e-veselību
Taču jau ceturtdien panāktā vienošanas, ka “e-veselības” sistēmu ārsti sāks lietot brīvprātīgi no 1.septembra, bet būs noteikts pielāgošanās periods līdz 1.janvārim, kura laikā ārstiem būs iespēja apgūt sistēmu un norādīt uz kļūdām tajā. “Pakāpeniski sākam ar darba nespējas lapu. Pēc tam, skatoties, kā tā aizies, tad recepti. Un tālāk pārējās sadaļas,” pastāstīja Veide.
Veide arī pastāstīja, ka
sarunās ārsti ar valdības pārstāvjiem vienojās atlikt iecerēto ģimenes ārstu prakšu reformu.
Tā paredzēja veidot ģimenes ārstu kopīgas prakses, kas būs līdzīgas bijušajām poliklīnikām un kas ļautu piesaistīt papildu medmāsas un citus speciālistus. Pacients būtu pierakstīts šajā centrā, ne vairs pie viena ārsta. Un tas nozīmētu arī dežūras vakaros un brīvdienās, kam mediķi iebilst.
Ārsti un valdības pārstāvji veidos darba grupu un vēl diskutēs par šo ieceri, lai pārstrādātu ministrijas piedāvājumu.
Veide Latvijas Radio arī pastāstīja, ka ārsti gaida garantijas – parakstus – no Saeimas frakciju vadītājiem. Tāpēc, iespējams, par streika izbeigšanu lems ne ātrāk kā pirmdien.
Tikmēr ģimenes ārsti reģionos, kuri piedalījās streikā, jau ceturtdien ir gatavi atsākt strādāt.
Jau iepriekš bija minēts, ka tieši laukos ģimenes ārstiem nav viegli pieņemt lēmumu par streiku. Ļoti daudzi izvairās sniegt komentārus par to, vai streiko un vai vispār atbalsta streikošanu.
Ģimenes ārste no Rēzeknes Dzintra Novikova, kura pirmdien sāka streikot, ceturtdien stingri nolēmusi streiku pārtraukt. “Nē, es sākšu strādāt. Tāpēc, ka, ja jau pateica, ka e-veselība tik un tā būs, tas bija tas galvenais punkts, tad diemžēl jāpiekāpjas. Man ir cilvēki, es nedomāju no sākuma, ka tik ilgi tas viss streiks būs, ir cilvēki, es viņus vienkārši nevaru nepieņemt, ja ir nozīmēti,” sacīja ārste.
Jau ziņots, ka 3.jūlija streiku sāka ģimenes ārsti, atsakoties sniegt valsts apmaksātos pakalpojumus, izrakstīt darba nespējas lapas un receptes. Dažas dienas pirms streika izskanēja aicinājums to atlikt līdz 22.jūlijam, taču ģimenes ārsti tam nepiekrita.
Vēlāk, streika otrajā dienā, premjers aicināja uz tikšanos Ģimenes ārstu asociācijas vadītāju, un ārstu organizācija atsaucās šim aicinājumam, vienlaikus prasot atzīt šo mediķu akciju par streiku.
