Diennakts sociālās aprūpes pakalpojumus var izmantot bērni gan no Rīgas, gan citām pašvaldībām, uzturoties nodaļā līdz 45 dienām gadā. Vecāki var būt pārliecināti, ka bērni ar smagām diagnozēm atstāti drošās rokās.
“Tas ir gan sociālais pedagogs, gan sociālie audzinātāji, gan māsu palīgi, kuri ir specializējušies īpaši kopjamu bērnu aprūpē. Šī komanda kopā spēs profesionāli nodrošināt šiem bērniem gan uzturēšanos, gan pašaprūpes iemaņu attīstību, gan brīvā laika pavadīšanu – visas lietas, kas bērniem nepieciešamas,” stāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Pacientu sociālās aprūpes nod. vadītāja Indra Veismane.
Līdzekļus telpu iekārtošanai ieguldījis Bērnu slimnīcas fonds un daļēji arī pati slimnīca, bet darbinieki pielikuši rokas mājīguma radīšanā. “Mūsu mērķis bija radīt vidi, lai bērns justos kā mājās, lai nebūtu slimnīcas atmosfēras, būtu atsevišķa ieeja un skaistas, mājīgas telpas,” stāsta BKUS Sociālo pakalpojumu dienesta vadītāja Līga Geduša.
“Smagi slimu bērnu vecākiem patiešām ir pilna laika ļoti grūts darbs. Un mums ir prieks, ka caur šo projektu viņiem būs laika atvilkt elpu, apzinoties, ka tajā laikā ar viņa bērnu strādās speciālisti, lai veicinātu attīstību,” saka Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa.
Līdz šim bērnus ar īpašām vajadzībām varēja atstāt pieskatīšanā slimnīcā ne ilgāk kā uz divām dienām. Jaunās telpas vienlaicīgi ļauj pieņemt lielāku skaitu bērnu.
“Viss ir smuks un izremontēts, bērnu labi aprūpē – šeit ar viņu nodarbojas, zīmē, līmē, man ļoti patīk,” stāsta mamma Žanete Dāldere.
Lai saņemtu “atelpas brīdi” no bērna kopšanas, vecākiem savlaicīgi jāvēršas savas pašvaldības sociālajos dienestos. Pieprasījums ir liels, un jau drīzumā visas vietas nodaļā būs piepildītas.
Pēc pirmajiem rezultātiem projektu iecerēt vēl pilnveidot. “Mēs nododam šo te ģimeņu rīcībā šo te, tādu, kā pirmo kārtu un mēs vēl meklējam ceļus, kā to izdarīt labāk, kvalitatīvāk un profesionālāk. (..) Mēs esam aicinājuši vecākus, arī Rīgas Sociālo dienestu un citu pašvaldību sociālo dienestu darbiniekus, kuri vislabāk šīs ģimenes ierauga savā tiešajā darbā un kuri var palīdzēt viņiem atrast ceļu uz šo atelpas brīdi, jo ne visas ģimenes zina to, ka tas tā ir iespējams,” stāsta Veismane.
