Ziņots, ka valdība paredzēja izveidot sadarbības teritorijas, kuras būs ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem.
„Tas nav viena gada darbs, (..) divi trīs gadi,” sacīja Gerhards. Viņš uzsvēra, ka pašreizējā valdībā savā deklarācijā ir ierakstījusi novadu reformēšanu, tāpēc nav šaubu, kā tā tiks īstenota.
Gerhards pauda, ka sadarbības teritoriju veidošana padarīs lētākus pašvaldības pakalpojumus, nodrošinās labāku un pieejamāku izglītību, kā arī atvieglos darbu uzņēmējiem. Tāpat būs apvienotas dažādas pašvaldību iestādes.
Iepriekš valdība secinājusi, ka pēdējā novadu reforma nav nodrošinājusi vairāku būtisku mērķu izpildi. Piemēram, vēl joprojām daudzos novados dzīvo mazāk nekā likumā noteiktais minimums – 4000 iedzīvotāju.
Gerhards iepriekš Latvijas Televīzijas raidījumā "Lielais jautājums" atzina, ka, 2009.gadā īstenojot reģionālo reformu, pieļautas kļūdas un nepieciešama vēl lielāka centralizācija un mazāks skaits pašvaldību, taču tām būtu jābūt lielākām.
Arī premjere Laimdota Straujuma (“Vienotība”) iepriekš atzina, ka nākotnē Latvijā varētu būt aptuveni 30 pašvaldības.
Jau ziņots, ka kopš valsts neatkarības atjaunošanas sāktā un ilgi mocītā teritoriālā reforma pirms sešiem gadiem noslēdzās ar izveidotiem 109 novadiem un deviņām republikas pilsētām. Pēc Mērsraga atdalīšanās no Rojas novadu skaits pieauga līdz 110.
Reformas mērķi bija daudzsološi - augs iedzīvotāju skaits, pašvaldības varēs apgūt Eiropas Savienības (ES) doto atbalstu un piesaistīt investorus, turklāt attīstīsies vietējā līmeņa demokrātija.
Reformas rezultātā tika izveidoti izmēru ziņā ļoti dažādi novadi, kuros iedzīvotāju skaits atšķīras pat 30 reižu. Divas trešdaļas pašvaldību savas funkcijas nemaz nespēj izpildīt bez dotācijām no turīgākajām vietvarām. Piecus gadus pēc reformas secināts, ka ceļi kļuvuši neizbraucamāki, autobusi kursē retāk un bezdarbs daudzviet aug.
Tāpat secināts, ka lielākie ieguvēji no 2009.gadā īstenotās reformas bijuši lielie novadi.
