Ministrija domei norādījusi uz četrām maināmām lietām, kā arī vispārīgi uzsver, ka ar plāna palīdzību teritoriju var ne tikai izmantot, bet arī aizsargāt. Savukārt domē skaidro, ka ministrijas pārmetumi nav būtiski un nesaskan ar Jūrmalas Aizsardzības biedrības iebildēm.
Jūrmalas gadījumā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards no Nacionālās apvienības licis lietā Teritorijas plānošanas likumā noteikto, ka pārkāpumu gadījumā ministrs ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā izdod rīkojumu apturēt saistošo noteikumu darbību.
Ministrs nolēmis apturēt jaunā plānojuma grozījumu grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un Apbūves noteikumu apakšpunktus.
Iebildes paskaidrot konkrētāk ministrijas parlamentārajam sekretāram Jānim Eglītim īsti gan neizdodas. Viņš Latvijas Radio vien vispārīgi norāda, ka galvenais iemesls teritorijas plānojuma apturēšanai ir dažādas neatbilstības un nepareizu terminu lietošana.
Tomēr ministrijas iebildes, visticamāk, neskars būtiskākās izmaiņas jaunajā teritorijas plānā. Jūrmalas Aizsardzības biedrība cēlusi trauksmi pret ieceri līdz 12 stāviem ļaut paaugstināt viesnīcas, apbūvēt vairākas kāpu teritorijas, mežu zemēs pieļaut kurortoloģijas un medicīnas centru celtniecību, bet jau uzbūvētās viesnīcas ļaut dokumentos pārveidot par dzīvokļu platībām.
Jūrmalas domes Juridiskās pārvaldes vadītājs Jānis Ķēniņš teic – ministrijas norādes ir nebūtiskas. Nopietnākā no tām izjaucot domes ieceri pasargāt pilsētas vēsturiskos namus.
Galvenais iebildums ir pret punktu, kurā dome vēlējusies noteikt, ka ēkas pārbūves rezultātā jāsaglabā vismaz 20% no iepriekšējās ēkas. Ministrija norādīja, ka likums to neparedz, un tas jāņem vērā, atzīst Ķēniņš.
Pārējie iebildumi saistīti ar juridisku neprecizitāti un pēc būtības plānojumu neietekmē, norāda pašvaldības pārstāvis.
Jūrmalas Aizsardzības biedrības vadītājs Uldis Kronblūms teic, ka pašvaldību lietu ministrijas iebildes varēs komentēt tikai pēc iepazīšanās ar pilnu vēstules tekstu.
Savukārt Jūrmalas domes priekšsēdētājam divu nedēļu laikā ir jāsasauc domes ārkārtas sēde, kurā jāizšķiras - vai nu ministra apturētās noteikumu daļas atcelt, vai vērsties Satversmes tiesā.
Jau vēstīts, ka Jūrmalas domes deputātu vairākums marta nogalē ārkārtas sēdē nobalsoja par pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu apstiprināšanu, pret ko iepriekš bija saņemti vairāki iebildumi. Dome apgalvoja, ka būtiskākas izmaiņas saistāmas ar to, ka pilsētā būs vairāk publiskas infrastruktūras un tiks attīstīta kūrorta joma, turklāt par pusotru hektāru lielākas kļūs dabas teritorijas. Taču Jūrmalas Aizsardzības biedrība un ar parakstiem ap tūkstoš jūrmalnieku pret teritorijas plāna grozīšanu iebilduši. Izmaiņu pretinieki norādīja, ka tiks atļauta kāpu apbūve un 12 stāvu ēku celtniecība Lielupes grīvā.
Turklāt vairākas Jūrmalā iepriekšējos gados celtās viesnīcas nu varēs oficiāli kļūt par ekskluzīviem daudzdzīvokļu namiem. Domē uzsver – tā ir tikai situācijas fiksēšana dabā, taču Jūrmalas Aizsardzības biedrība uzskata, ka tādējādi pilsēta zaudēs nodokļu ieņēmumus.
