Pirmās pakāpes diplomus ieguva četri skolēni, otrās pakāpes diplomus ieguva septiņi skolēni, bet trešās pakāpes diplomus ieguva 10 skolēni. Astoņi dalībnieki tika apbalvoti ar atzinības rakstiem.
Augstāko punktu skaitu jeb 120 no 155 punktiem olimpiādē ieguva Atis Krebss no Rīgas. Otrajā vietā ierindojās Ralfs Bormanis no Madonas, bet trešajā – Toms Ekmanis no Rīgas.
Visi uz valsts posmu uzaicinātie skolēni olimpiādē piedalījās, no mājām pieslēdzoties speciālai tīmekļa vietnei. Olimpiādes uzdevumu izpildes laiks un norise tika kontrolēta ar e-vides sistēmas palīdzību.
Ģeogrāfijas valsts olimpiādē lielākās izmaiņas skāra praktisko jeb lauka darba realizāciju – ja līdz šim skolēni olimpiādes ietvaros organizēti apsekoja kādu teritoriju Rīgā, tad šoreiz apsekošana un kartēšana bija jāveic attālināti. Par olimpiādes lauka darba norises vietu žūrija izraudzījās Žīgurus Viļakas novadā. Ciemata centrs tika kartēts, bet tam apkārt esošie dabas liegumi tika atpazīti pēc fotogrāfijām.
Dalībnieki risināja Žīguros labi zināmas problēmas – mežrūpniecības apjomu sarukumu, dzelzceļa līnijas slēgšanu.
Olimpiādes uzdevumu saturā tika iekļauti arī jautājumi par koronavīrusa Covid-19 izplatību pasaulē. Skolēniem bija jānosauc saimniecības nozares, kas vīrusa izplatības dēļ cietušas īpaši smagi, jāpiedāvā savi risinājumi bezdarba problēmai Latvijā, jāanalizē diagrammas ar datiem par vīrusa izplatību, kā arī jāskaidro vides piesārņojuma izmaiņas vīrusa skartajos reģionos, ņemot vērā cilvēku mobilitātes un ražošanas apjomu mazināšanos.
"Olimpiādes norise tiešsaistes režīmā nenoliedzami bija izaicinājums tās satura veidotājiem. Darbs pie šādu olimpiāžu veidošanas parasti sākas jau krietnu laiku iepriekš, tāpēc nācās ātri pielāgoties jaunajam formātam. Piemēram, pārdomājām to, kā realizēt praktisko darbu tiešsaistes režīmā, kā arī iekļāvām uzdevumus par koronavīrusa Covid-19 izplatību pasaulē.
Noteikti jāņem vērā tas, ka skolēniem nebija ierobežojumu palīglīdzekļu izmantošanā, tāpēc veidojām gana laikietilpīgus uzdevumus, kas prasa vairāk loģisko – ģeogrāfisko domāšanu un analīzi.
Esam gandarīti, ka kopumā olimpiādes norise attālināti noritēja veiksmīgi – pielāgoties jaunajam formātam izdevās gan veidotājiem, gan skolēniem," stāstīja ģeogrāfijas valsts olimpiādes žūrijas un rīcības komisijas vadītājs Uldis Klepers.
Ģeogrāfijas valsts olimpiāde šogad notika 37.gadu pēc kārtas.
Ar detalizētākiem ģeogrāfijas olimpiādes rezultātiem var iepazīties VISC mājaslapā. Ģeogrāfijas valsts olimpiāde tika organizēta sadarbībā ar Egila Birznieka Jauno ģeogrāfu skolu. Jautājumu gatavošanā palīdzēja Žīguru novadpētniece un Meža muzeja izveidotāja Anna Āze.
Olimpiādes tiek organizētas Eiropas Sociālā fonda projektā "Nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošana izglītojamo talantu attīstībai".
