Trešdien amatpersonu preses konferencē par gandrīz gada laikā pēc Zolitūdes traģēdijas paveikto Kalnmeiers uzsvēra, ka lietas izmeklēšana policijā nav novilcināta un atbilst lietas kaitējuma apmēram un sarežģītībai, policijas darbs organizēts kvalitatīvi, un iepriekš izskanējušie paziņojumi, ka viņš it kā kritizē policijas darbu Zolitūdes traģēdijas lietā, ir neveiksmīga interpretācija, kas neatbilst patiesībai.
Kalnmeiers arī norādīja, ka tā ir lielākā krimināllieta Latvijas vēsturē un tās izmeklēšanu nedrīkst sasteigt. Viņš skaidroja, ka drīz pēc traģēdijas likumsargi nevienu neaizturēja un nepasludināja par aizdomās turētām personām, nepakļaujoties sabiedrības spiedienam, jo kriminālprocesā ir jābūt pierādījumu kopumam, kas ļauj izvirzīt pieņēmumu par aizdomās turētām personām.
Šobrīd šādu pierādījumu kopumu vēl nav, policija vēl sagaida ekspertu atzinumu. Ja drīz pēc traģēdijas kāds būtu aizturēts un viņu pasludinātu par aizdomās turēto, tad sāktos likuma noteiktais izmeklēšanas ilguma termiņa atskaite, un šajā gadījumā tas būtībā traucētu kvalitatīvai izmeklēšanai, skaidroja Kalnmeiers.
Ja novembrī būs gatavi ekspertu atzinumi, „process iegūs citu gaitu” un atkarībā no policijas spējām arī nonāks prokuratūrā.
Kalnmeiers uzsvēra, ka viņš neizvirza policijai nekādus termiņus procesa nodošanai prokuratūrā; ja to izdarīs līdz gada beigām – labi, taču tas nedrīkst būt uzstādījums, jo primāra ir kvalitāte, lai to varētu virzīt uz tiesu, nesasteigt un saukt atbildīgās personas pie atbildības.
Savukārt Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins pastāstīja, ka apjomīgo krimināllietu izmeklē 48 izmeklētāju grupa un nepieciešamības gadījumā piesaista arī vairāk policistu.
Policija izņēma 275 tonnas lietisko pierādījumu - dažādu būvkonstrukciju un materiālu, 200 mapes ar desmitiem tūkstošu dokumentu, kā arī datu nesējus. Pašlaik par cietušajiem procesā atzītas 105 personas, nopratināti vairāk nekā 400 cilvēki, lielāka daļa no tiem vairākkārt. Kā eksperti lietā piesaistīti Rīgas Tehniskās universitātes spēki, kuru gala atzinums par traģēdijas iemesliem gaidāms novembrī.
Pašlaik esam nonākuši noslēguma fāzē, jau drīz kriminālprocesā būs aizdomas turētās personas, paredzams noslēgums ekspertīzei, kas noteiks iemeslus, kādēļ notika traģēdija, un tad būs zināmi cilvēki, kuru noziedzīga neizdarība, nolaidība noveda pie cilvēku nāves,” sacīja Grišins.
Viņš arī atgādināja, ka sākotnējie ekspertīzes slēdzieni liecina, ka sagruvusī Zolitūdes veikala „Maxima” ēka jau no paša sākuma nebija uzbūvēta droši, un draudi pastāvēja ilgstoši, „mēnešiem, kopš tā uzbūvēta, nāves briesmām bija pakļauti cilvēki, kas strādāja un tajā iepirkās”.
Grišins stāstīja, ka policija izmeklē arī otru saistīto kriminālprocesu, kas ierosināts jūnijā par iespējamo noziegumu, pārkāpjot darba aizsardzības noteikumus, kas prasīja četru veikala „Maxima” darbinieku nāvi. Šo procesu policija virzīs kopā ar pamatkriminālprocesu par traģēdiju.
Grišins arī uzsvēra, ka policija vēlas pēc iespējas ātrāk nonākt līdz izmeklēšanas beigām, bet „mums nekad nebija nosprausti termiņi ar konkrētiem datumiem”. Grišins pieļāva, ka varētu piepildīties vēlmes izmeklēšanu pabeigt līdz gada beigām, bet tas nebūs pašmērķis un nenotiks, upurējot izmeklēšanas kvalitāti.
„Protams, ja mēs būtu pakļāvušies pagājušā gada beigu spiedienam un sākuši veikt aizturēšanas, tad ir ārkārtīgi lielas, vai kāds izmeklēšanas tiesnesis būtu piemērojis ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli. (..) Un aizstāvībai mums būtu ļoti grūti motivēt, uz kādiem pamatiem personas esam atzinušas par aizdomās turētajiem,” uzsvēra Kalnmeiers.
Cik liels varētu būt aizdomās turēto loks, Kriminālpolicijas šefs pagaidām atturas prognozēt. Izmeklētāji neizslēdz iespēju, ka iespējamie aizdomās turētie varētu sākt bēguļot, tomēr pazust no policijas acīm viņiem neizdošoties.
„Mēs tam esam gatavi. Kolēģi visā pasaulē ir izprotoši, un, ja kāds arī sāks slēpties, mēs noskaidrosim viņa atrašanās vietu un nogādāsim uz Latviju uz taisnīgu tiesu,” solīja Grišins.
Kavēšanos ar Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanu nepārmet arī premjere Laimdota Straujuma. Pēc viņas teiktā, valsts iestādes ir godprātīgi risinājušas ar traģēdiju saistītos jautājumus.
Pēc traģēdijas Zolitūdē, kur zem veikala „Maxima” iebrukušā jumta dzīvību zaudēja 54 cilvēki un vēl vairāki desmiti tika ievainoti, policija sāka apjomīgu notikušā izmeklēšanu. Nepilnus divus mēnešus pēc traģiskajiem notikumiem policija atzina, ka uz ātriem rezultātiem Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanā nevar cerēt.
Zolitūdes traģēdija kļuva arī par iemeslu premjera Valda Dombrovska ("Vienotība") demisijai.
