Kalnmeiers tiesas lēmumu skaidroja arī ar pieredzes trūkumu tādēļ, ka šāds process - kad tiek vērtēta drošības līdzekļa likumība, pamatotība un atbilstība gan Eiropas Centrālās bankas (ECB), gan Eiropas valstu Centrālo banku statūtiem - noticis pirmo reizi. Tāpat neesot bijis pieredzes ar to, ka ECB locekļi ierobežojumus var pārsūdzēt ES Tiesā, tādā veidā apejot nacionālās tiesas.
Ģenerālprokurors uzsvēra, ka sākotnēji, kad ES Tiesa aizvadītā gada novembrī lūgusi papildu pierādījumus, Latvijas pusei neesot izdevies saņemt apstiprinājumu, ka tiks ievērota konfidfencionalitāte, jo ES Tiesa sākotnēji atbildējusi, ka šie pierādījumi tikšot doti arī Rimšēviča advokātiem. Tādēļ pieņemts lēmums materiālus neizsniegt. "Pēc [tam] noskaidrojās - kas tika atspoguļots tiesas nolēmumā - pastāvēja iespēja tiesai prasīt konfidencionalitāti," teica Kalnmeiers. Pēc tam Latvijas puse divkārt esot piedāvājusi pierādījumus tomēr iesniegt.
Kalnmeiers atzina, ka praktiķiem un zinātniekiem būs jāvērtē ES Tiesas spriedumā esošais secinājums, ka drošības līdzeklis - aizliegums pildīt amata pienākumus - ir pielīdzināms atlaišanai, bet no Latvijas pieredzes mācīsies visa Eiropa.
Kalnmeiers norādīja, ka Rimšēvičs uz darbu Latvijas Bankā var "doties kaut vai šodien".
Tomēr, ņemot vērā, ka ir anulēta Rimšēviča pielaide valsts noslēpumam, ir jautājums, kā viņš varēs pildīt savus amata pienākumus. Vienlaikus ES Tiesas spriedums nenozīmē, ka ir atcelti citi ierobežojumi Rimšēvičam, piemēram, liegums bez atļaujas izbraukt no valsts, teica Kalnmeiers.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija) uzskata - Rimšēvičam pašam jālemj, vai viņš var vai nevar vadīt Latvijas centrālo banku bez pielaides valsts noslēpumam.
Bordāns arī atzina, ka notikušais varētu atstāt reputāciju uz Latvijas tēlu ārvalstīs. Ministrs pauda, ka tagad būs nepieciešams analizēt Latvijas tieslietu sistēmas vājās vietas, kas varējušas novest pie šāda rezultāta. Bordāns notikušo skaidroja ar to, ka Latvijas tiesu sistēmā izveidojusies izpratne ir atšķirīga no Eiropā pieņemtās.
"Mēs esam pieturējušies pie savas sistēmas, sakot, ka tā ir mūsu tradīcija. Esam mainījuši likumus atbilstoši Eiropas prasībām, bet tradīcijas ir tādas, kas, saskaroties ar tiesībām Eiropas laukā, nonāk tādās kolīzijās, ka var notikt brīnumi. Mūsu uzdevums ir to novērst," teica Bordāns.
Bordāns pauda, ka Latvijas prestižs ir cietis gan tādēļ, ka tik augsta amatpersona tikusi apsūdzēta smagos noziegumos, gan arī tādēļ, ka ES Tiesa paziņojusi, ka mūsu valsts nav spējusi iesniegt nepieciešamos pierādījumus. "Latvijai kā valstij, kas pretendē būt vadošās vietās, tas ir nodarījis [triecienu] prestižam. Ja Latvija tiks galā ar korupcijas gadījumiem, tas būs reputācijas ieguvums. Tas ir maināms lielums, kas var mainīties uz pozitīvo pusi. Tomēr īstermiņā tas ir Latvijas reputācijas zaudējums. Tas, ka ES Tiesa ir paziņojusi, ka Latvija nav sniegusi pierādījumus, tas ir reputācijas zaudējums. Man ir sašutums, kauns," tā Bordāns.
Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Jēkabs Straume žurnālistiem uzsvēra, ka gan izmeklētāji, gan prokurori savā darbā vadījušies pēc spēkā esošā regulējuma un strādājuši saskaņā ar labāko sirdsapziņu.
Kritiskus vārdus Latvijas tiesībsargājoši iestāžu darbam veltījis premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"). Komentējot ES Tiesas spriedumu, valdības vadītājs žurnālistiem norādīja, ka nevar spriest par Latvijas pozīcijas pārstāvju izvēlēto taktiku un to, vai tā bijusi pareiza. Viņaprāt, situācija ar Rimšēviču liecina par dziļākam problēmām tieslietu sistēmā, proti - neesot pareizi, ka gadu pēc aizturēšanas KNAB un prokuratūra arvien nav spējušas novest šo lietu līdz tiesai.
Tikmēr Rimšēviča pārstāvis Mārtiņš Kvēps neslēpa pārsteigumu par spriedumu:
“Biju mazliet pārsteigts, kāds bija spriedums. Tik daudz, kā ir ierakstīts spriedumā, mēs pat nelūdzām,
un arī Eiropas Centrālā banka to nelūdza. Mēs lūdzām tā saucamo deklaratīvo spriedumu, kurš konstatē noteiktu darbību prettiesiskumu, bet, kā jūs paši redzat no sprieduma, tiesa uzskatīja par nepieciešamu un iespējamu atcelt pati KNAB lēmumu.”
Rimšēviča advokāts atzīts – lietu uzvarēt palīdzējis tas, ka Latvija atteikusies uzradīt pierādījumus.
KONTEKSTS:
ES Tiesa otrdien secināja, ka Rimšēviča faktiskā atstādināšana no amata uz laiku, kamēr likumsargi izmeklē iespējamās apjomīgās kukuļošanas lietu, nebija pietiekami pamatota. Tiesa lēma, ka viņš ir jāatjauno amatā. Tiesa atcēla lēmumu, ar kuru Latvijas Bankas prezidents ir atstādināts no amata. Latvija nav sniegusi pierādījumus par tās centrālās bankas vadītājam pārmesto smago pārkāpumu, uzskatīja Tiesa.
Pērn 19. februārī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs Rimšēvičam piemēroja vairākus līdzekļus, tostarp aizliegumu pildīt savus Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, drošības naudu, kā arī aizliegumu izbraukt no valsts bez iepriekšējas atļaujas.
KNAB 2018. gada februārī aizturēja Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Kopš aizturēšanas Rimšēvičam par drošības līdzekli ir piemērots aizliegums ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu. Rimšēvičs tiek turēts aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Martinsons vēlāk tika atbrīvots, un viņam tika piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu AS "Trasta komercbanka" (TKB) akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.
Jirgena iepriekš stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča jau 2010. gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012. gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās - viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.
Prokurore iepriekš uzsvēra, ka pēc 2010. gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas TKB akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012. gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi TKB, vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi. Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.
Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma - viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.
Savukārt Valsts policijas (VP) lietvedībā ir kriminālprocess pēc "Norvik bankas" lielākā īpašnieka Grigorija Guseļņikova iesniegumapret Rimšēviču. Guseļņikovs bija publiski apgalvojis, ka Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.
Iepriekš tika pieļauts, ka aktīvāka virzība procesā varētu notikt līdz 2018. gada beigām.
