Sadaļas Sadaļas

Ģenerālprokurors kritizē IDB darbu un KNAB pārmet «šovu organizēšanu»

Ģenerālprokurors Juris Stukāns kritiski vērtē Iekšējās drošības biroja (IDB) darbu, bet Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) pārmet "šovu organizēšanu".

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē šodien deputāti ar Stukānu, KNAB un organizācijas "Delnas" pārstāvjiem diskutēja par jaunākajiem Korupcijas uztveres indeksa rādītājiem, kas liecina, ka Latvijas indekss pērn būtiski nav uzlabojies.

KNAB Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 1. pārvaldes priekšniece Anna Aļošina, vērtējot indeksa rādītājus, norādīja, ka viens no indeksu ietekmējošajiem faktoriem bija uzņēmumu augstākās vadības vērtējums par korupcijas esamību valstī. KNAB lietas liecinot, ka kukuļdevēji bieži vien ir uzņēmumu augstākā vadība, bet no uzņēmumu puses nākošā neapmierinātība liecinot, ka paši uzņēmēji ir gatavi attīrīt tirgu no negodprātīgiem spēlētājiem.

Indeksa rādītāju kritums liecina, ka investori vienmēr skatās uz valsts spēju novest krimināllietas līdz galam.

Šajā jomā Latvijas novērtējumā ir minētas vairākas lietas, kas iestrēgušas. Piemēram, jau vairāk nekā desmit gadus pirmajā instancē esošā Ventspils mēra Aivara Lemberga lieta, kurā "konstatējams procesuālais huligānisms", kāpēc lieta, iespējams ir iestrēgusi, skaidroja Aļošina.

Tāpat ir Latvijas Bankas bijušā prezidenta Ilmāra Rimšēviča lieta, kurā izmeklēšana KNAB un pēcāk sekojošā apsūdzības uzrādīšana prokuratūrā esot notikusi iespējami īsākajos termiņos, taču lieta tagad aizķērusies tiesā. Tāpat tika minēta "Rīgas satiksmes" transportlīdzekļu iepirkuma lieta, kurā jau pašā sākumā KNAB brīdinājis, ka izmeklēšana būs sarežģīta, jo iesaistīti daudzi cilvēki un nepieciešami tiesiskās palīdzības lūgumi ārvalstīm. 

"Manuprāt, indeksa rādītāju kritums parāda, ka uzticības mandāts ir visai sistēmai kopumā, nevis pa posmiem. Jebkuram uzņēmējam un sabiedrībai ir jāredz galarezultāts saprātīgos termiņos," uzsvēra Aļošina.

Lai uzlabotus indeksa rādītājus, nepieciešams turpināt aktīvāk ieviest starptautisko organizāciju rekomendācijas. "Diemžēl vairākas starptautiskās rekomendācijas nav ieviestas tieši parlamenta līmenī, kas ir slikts signāls starptautiskajā līmenī," piebilda Aļošina.

Pēc Aļošinas uzrunas sekoja Stukāna komentāri. Ģenerālprokurors, runājot par korupcijas noziegumiem un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, norādīja, ka Latvijā patlaban kā minimums ir trīs iestādes, kas nodarbojas ar koruptīvu nodarījumu izmeklēšanu, taču darba rezultāti ir neapmierinoši.

"Ja runājam par to pašu IDB, tad kur ir tās atklātās augsto amatpersonu lietas?  Mums Valsts robežsardzes un Valsts policijas vadība ir zem kriminālprocesiem. Ilgstoši. Kur tad ir darba rezultāti? Valsts kontrole pirms aptuveni diviem gadiem pateica, ka valsts robeža uzbūvēta un izdarīti pārkāpumi, kāpēc lietas līdz šodienai nav nosūtītas prokuratūrai, lai varētu turpināt virzīt uz priekšu?" retoriski vaicāja Stukāns.

IDB patlaban izmeklē kriminālprocesus pret Valsts robežsardzes priekšnieku Gunti Pujātu un Valsts policijas augstām amatpersonām – Normundu Krapsi un Renāti Filu-Roķi. Tikmēr IDB priekšnieks Valters Mūrnieks nesen preses paziņojumā par atskatu uz pagājušo gadu norādījis, ka pērn "birojs izmeklējis vairākus nebijuši vērienīgus un sabiedriski nozīmīgus kriminālprocesus un sasniedzis augstu kriminālprocesu izmeklēšanas kvalitātes līmeni".

Stukāns ironizēja, ka Latvijā korupcijas apkarošanai varot izveidot arī ceturto vai piekto dienestu. "Tad uz trīs latviešiem būs trīs dienesti, kas savā starpā konkurēs un atalgojumu arī nebūs spējīgi nevienam normāli samaksāt," ironizēja Stukāns.

Runājot par KNAB pārstāves minētajām krimināllietām, Stukāns uzskata, ka Latvijas Bankas bijušā prezidenta lietā Latvija izdarīja visu iespējamo, taču lietas novešanu līdz galam kavē Eiropas Savienības Tiesa (EST), no kuras ilgstoši Rīgas rajona tiesai jāgaida prejudiciālais lēmums. Tiesvedība Rimšēviča krimināllietā apturēta līdz brīdim, kad tiks saņemts EST lēmums.

"Tad pasakiet tiem Eiropas ekspertiem, lai palīdz Latvijai un EST ātrāk mums sniedz atbildes. Tagad atkal Latvija ir vainīga," izteicās Stukāns.

Runājot par "Rīgas satiksmes" transportlīdzekļu lietu, Stukāns, tāpat kā Aļošina, vērsa uzmanību, ka ārvalstis kavējas ar atbildēm uz tiesiskās palīdzības lūgumiem. "Kur ir tie ārvalstu eksperti? Lai tad mums ātrāk dod atbildes par tiesiskās palīdzības lūgumiem. Atkal Latvija ir vainīga, ka nav spējīga izmeklēt. Latvija pati izpilda dažās nedēļās jebkuru tiesiskās palīdzības lūgumu, bet no ārvalstīm gadiem nevaram saņemt nevienu atbildi? Tagad visi ir gudrinieki," ekspertu pārmetumus par Latvijas korupcijas stāvokli kritizēja Stukāns.

Runājot par pārmetumiem, ka starp KNAB, prokuratūru un tiesu ir atšķirīga izpratne par noziegumiem, Stukāns norādīja, ka tiem tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, kuriem ir atšķirīga izpratne, ir jādodas atpakaļ uz universitāti mācīties. Tāpat Stukāns kritizēja KNAB, kas pērn "taisījis šovu" pret toreizējo ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru, kuru rosināja apsūdzēt par neizpaužamu ziņu izpaušanu.

"Noziedzīga nodarījuma sastāvs Latvijā nav mainījies apmēram 15 un ilgāk gadus. Pierādīšanas priekšmeta jēdziens ir stabils, un teorija nav mainījusies. Kā var būt atšķirīga izpratne? Nē, nu loģiski, ja viņi (KNAB) sāk lietu un uztaisa šovu pret ģenerālprokuroru un nav izlasījuši līdz galam Krimināllikumā paredzēto sastāvu, prokuratūra pēc tam ir spiesta uzrakstīt traktātu – lēmumu par lietas izbeigšanu, lai KNAB izskaidrotu, kāda ir noziedzīga nodarījuma sastāva būtība," sacīja Stukāns.

Tāpat Stukāns KNAB izteica kritiku par Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa lietu.

"Nevis šovs, un pēc tam trīs gadus nevaram izdomāt kādu Kaimiņam apsūdzību uzrādīt. Sēž trīs KNAB izmeklētāji, pieci prokurori un sapņo, kuru apsūdzību noformulēt. Uztaisīja šovu. Re, kur tādi ir tie darba rezultāti," piebilda Stukāns.

Lai arī Stukāns savā komentārā bija kritisks, viņš gan uzsvēra, ka prokuratūras un KNAB sadarbības trūkumi "vairāk ir šodienas vai vakardienas vēsture". Stukāns ar KNAB vadītāju ticies vairākas reizes, un abi vienojušies "par ciešu sadarbību, bez šoviem". 

Stukāns pauda cerību, ka indeksa rādītājus uzlabos arī veiktās pārmaiņas prokuratūrā. No janvāra izveidota Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūra ar desmit prokuroriem. Jaunās struktūrvienības prokurori katru dienu lasot pētījumus par korupcijas noziegumiem, un Stukāns cerot, ka prokurori spēšot kvalitatīvi saprast pierādīšanu un nozieguma sastāvu. Tāpat  nepieciešamības gadījumā prokurori katru dienu dosies uz KNAB, lai veidotu abu iestāžu vienotu izpratni par nodarījumu izmeklēšanu.

Sava komentāra nobeigumā Stukāns lūdza parlamentu vērsties pie tiesu sistēmas ar jautājumu, kāpēc tiesas nav spējīgas saprātīgā laikā izskatīt amatpersonu noziegumus. Parlaments ir veicis likuma grozījumus par amatpersonu lietām kā prioritātēm, taču patlaban Latvijā situācija ir otrāda – citu kategoriju lietas tiesas izskata raiti, taču amatpersonu lietas gadiem ilgi netiek izskatītas.

"Tāpēc nebūtu slikti, ja parlaments pajautātu Tieslietu padomei vai konkrētai tiesai, proti, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, kāpēc nevar nekādā veidā optimizēties un izskatīt kaut vai Saeimas deputātiem izvirzītās apsūdzības," uzsvēra Stukāns.

KONTEKSTS:

Latvijas korupcijas uztveres indekss būtiski nav uzlabojies – pērn rādītājs, salīdzinot ar 2019. gadu, ir pieaudzis par vienu punktu, sasniedzot 57 punktus no 100, un Latvija ieņem 42. vietu pasaulē kopā ar Kipru un Kostariku, liecina Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International (TI)" publiskotie dati.

Nulle nozīmē, ka sabiedrības uztverē valstī ir augsts korupcijas līmenis, bet 100 – ka valstī nav korupcijas. Pirms gada izziņotajos datos 180 pasaules valstu vidū Latvija ierindojās 44. vietā ar 56 punktiem no 100. 2018. gadā Latvijai indeksā bija piešķirti 58 punkti, kas mūsu valstij deva dalītu 41. vietu 180 vērtēto valstu un teritoriju vidū. Arī 2017. gadā Latvija saņēma 58 punktus, 2016. gadā – 57, 2015. gadā – 56, bet 2014. gadā – 54 punktus.

Kā informē "Delna", lai arī šobrīd novēroto pieaugumu varētu novērtēt kā soli pareizā virzienā, tomēr Latvijas indekss ilgstoši stagnē un ir pārāk zems, kā arī atpaliek no citām Eiropas Savienības un Eiropas sadarbības un attīstības organizācijas valstīm.

Lai arī Latvijas rādītājs ir uzlabojies par vienu punktu salīdzinot ar 2019. gadu, tas ir par vienu punktu zemāks nekā 2018. gadā un ir pārāk tuvu 50 punktu robežai, skaidro "Delna".

Korupcijas uztveres indeksu ik gadu publicē starptautiskā pretkorupcijas organizācija "Transparency International", un tas ir pasaulē visplašāk lietotais publiskā sektora korupcijas līmeņa indikators. "Delna" ir "Transparency International" nodaļa Latvijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt