Pēc valdības lēmuma izdot Denisu Čalovski tiesāšanai ASV viņa aizstāvji vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kas izdošanu iesaldēja līdz brīdim, kamēr tiks izskatīta aizstāvju sūdzība. Čalovska advokāts Egons Rusanovs drīz pēc tam vērsās prokuratūrā, pieprasot savu aizstāvamo atbrīvot no apcietinājuma, jo, viņaprāt, paredzams, ka tiesa šo lietu nepaspēs izskatīt, kamēr neiztecēs viena gada termiņš, ko Čalovskis var pavadīt apcietinājumā.
Prokuratūra gan pagaidām nav steigusies advokāta prasību pildīt, bet tā vietā lūgusi Eiropas Cilvēktiesību tiesai oficiālu skaidrojumu par to, cik ilgi varētu notikt Čalovska lietas izskatīšana. „Spekulācijas un demagoģiju par izskatīšanas termiņiem divu, trīs gadu laikā ir un paliek spekulācijas un demagoģija, un to mēs oficiāli nevērtējam. To pamato arī fakts, ka [Eiropas Cilvēktiesību tiesas] tiesnese [Inese] Ziemeles kundze savā intervijā prognozēja pavisam citu izskatīšanas termiņu – tas gan ir viņas personiskais viedoklis, diez vai viņa tiesu pārstāvēja oficiāli – ka tas ir līdz gadam,” atzīmē ģenerālprokurors.
Līdz ar to, kamēr nav skaidrības, vai tiesa tiešām lēmumu nevarētu pieņemt pirms 3. decembra, kad izbeigsies Čalovska apcietinājuma termiņš, nav arī pamata viņu atbrīvot.
Ģenerālprokurors arī noraidīja daudzus citus no līdz šim izskanējušajiem tā dēvētā Imantas hakera aizstāvju argumentiem kā demagoģiskus. Piemēram, patiesībai neatbilstot apgalvojumi, ka Rumānija Čalovska līdzapsūdzēto Mihaju Paunesku atteikusies izdot tiesāšanai ASV. Patiesībā Rumānijas tiesa izdošanu esot atļāvusi, vien ar nosacījumu, ka vispirms pašā Rumānijā tiek iztiesāts pret viņu uzsāktais kriminālprocess. Tas varētu notikt 2014.gadā.
Kalnmeiers arī uzsvēra, ka bieži izskanējusī biedēšana ar Čalovskim ASV it kā draudošajiem 67 gadiem cietumā nav adekvāta. „Mēs mākam mehāniski saskaitīt iespējamos soda skaitļus – jā, nenoliedzu – mākam skaitīt visi! Tikai realitātē gadījumā, ja kāda persona pēc šādām apsūdzībām tiktu atzīta par vainīgu, tad iespējamie sodi būtu apmēram desmit reizes mazāki kā minimums,” skaidro Kalnmeiers.
Ja Čalovski tomēr nāksies atbrīvot no apcietinājuma, tad tas, vai viņš nonāks ASV likumsargu rokās, būs atkarīgs tikai no paša apsūdzētā godaprāta.
Piemēram, savulaik par Rēzeknes hakeri dēvētajam Pēterim Šahurovam, kuru arī prasīja izdot ASV, apcietinājums netika piemērots. Viņš to izmantoja, lai pamestu valsti. „Tieši tāda pati situācija. Likums neparedz nekādu citu drošības līdzekļu piemērošanas iespēju, nekas viņam netiks piemērots,” atzīst ģenerālprokurors. "Un, ja viņš aizbēgs, tad mēs varēsim izdarīt secinājumu netiešo varbūt par viņa vainīgumu vai nevainīgumu šajā lietā, bet neko vairāk. Par cik Latvijā krimināllietas nav, mēs viņu arī nemeklēsim,” pauž Kalnmeiers.
Tādā gadījumā ASV atliktu vien izsludināt Čalovski starptautiskā meklēšanā. Ģenerālprokurors gan atzina – ja Eiropas Cilvēktiesību tiesa norādīs uz kādām Latvijas iestāžu pieļautām kļūdām, tas tiks ņemts vērā.
