Iepriekš vēstīts, ka publiski kļuva zināms par nesaskaņām KNAB, kas briedušas ilgāku laiku, bet īpaši saasinājās, kad trīs vadošās darbinieces, tostarp biroja vadītāja vietnieci Jutu Strīķi, KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks ikgadējā novērtējumā bija novērtējis ar zemāko novērtējumu.
Kalnmeiers atzina, ka konflikts KNAB nevar veicināt normālas darba atmosfēras veidošanos birojā, arī ne savstarpējo sapratni un darba jautājumu risināšanu.
Ģenerālprokurors pieļauj mediatora iesaisti konfliktā, ja pašas amatpersionas nespēj ar to tikt galā: „Šeit būtu ļoti svarīgi pašiem šiem darbiniekiem, vadošajām amatpersonām tikt skaidrībā ar savām ambīcijām, cēloņiem, kas radīja šo attiecību saasinājumu. Un, ja viņi paši to nespēj izdarīt, tad varbūt ir vērts padomāt par profesionāla mediatora pieaicināšanu, kurš spētu viņiem sniegt palīdzību sasprindzinātās situācijas atrisināšanā un kaut kādu situācijas risinājumu uzsākšanai.” Viņš piebilst, ka pašlaik juridiska risinājuma šai situācijai nav.
„Streļčenoks vakar paziņoja, ka viņš atkārtotu izvērtēšanu neveiks, un man jāatzīst, ka šī pozīcija ir likumā pamatota. Tā kā es domāju, ka šinī gadījumā iesaistītajām pusēm vajadzētu apdomāties un sākt konstruktīvi strādāt, nevis risināt savas domstarpības,” saka Kalnmeiers.
Streļčenoks nav pirmais vadītājs, ar ko KNAB darbiniekiem ir konflikts, vienmēr ir bijusi iesaistīta arī Juta Strīķe. Lūgts vērtēt Strīķes lomu šajā konfliktā, ģenerālprokurors ir izvairīgs: „Katrai pusei parasti ir sava taisnība un katrs pamato savu rīcību ar dažādiem motīviem un iemesliem, kuri dzirdami, uzklausot vienu vai otru pusi. Un tieši tamdēļ es viņiem rekomendēju iesaistīt profesionāli, kas spētu sniegt kvalificētu palīdzību. Jo šeit nevar ne premjers atrisināt, ne kāda cita oficiāla persona šīs domstarpības, kas saistās ar darbības novērtēšanu.”
Jautāts, vai konflikts iestādē ietekmējis kvalitāti lietām, kuras nonāk prokuratūrā, ģenerālprokurors atbild, ka pašlaik tas nav jūtams. Viņš gan piebilst, ka tas slikti iespaido KNAB reputāciju: „Katrā ziņā, tas grauj biroja autoritāti sabiedrības acīs, ka tur kārtējo reizi ir kaut kādas nesaskaņas. Diemžēl arī plašsaziņas līdzekļos tiek pieminēta šīs "deja vu" sajūta, ka šī situācija mums jau ir bijusi. Un es ļoti negribētu, lai tā attīstītos tālāk, jo īpaši, ja šis vadītājs ir virzīts no biroja iekšpuses, paši virzīja un atbalstīja ,un tagad pēkšņi šeit ir radušās šādas lietas.”
Raksturojot Streļčenoku, ģenerālprokurors norāda uz viņa samērā nelielo vadītāja pieredze. „Es domāju, ka viņš tikai pašlaik ir iejuties amatā un vērtējams pozitīvi. Bet katrā ziņā ir kādi trūkumi, jo neviens mēs neesam ideāli. Strīķes kundzei ir liela darba pieredze, bet varbūt arī viņai ir jāpievērš uzmanība komunikācijas jautājumiem un jārespektē tas, ka iestādes vadītājs tomēr ir iestādes vadītājs un pret viņu ir jāizturas kā pret tādu, un viņam ir tiesības saņemt gan informāciju, gan uzdot pienākumus un prasīt par tiem atskaitīties,” saka Kalnmeiers.
Kalnmeiers arī norāda, ka pusgada laikā jānovērš novērtējumā konstatētie trūkumi un tad notiek atkārtota novērtēšana. „Es vēlreiz uzsveru - iesaistītajām pusēm jānomierinās un jāstrādā, lai šāda situācija vairs nebūtu, un tad arī redzēsim, kāds būs novērtējums.”
