Viņš norādīja, ka no Ukrainas nedrīkst gaidīt bezierunu kapitulāciju un atteikšanos no neatkarības. "Man liekas, ka Ukraina uzvarēs [karā ar Krieviju], bet tā būs ļoti, ļoti smaga uzvara. Tā būs dārga uzvara, par ko mēs vēl ilgi atcerēsimies," sacīja Graube.

Viņš vērtēja, ka pašreiz notiekošais vedot pie nezināmas un pagaidām nesaprotamas situācijas.

"Es domāju, ka tomēr beigsies ar to, ka Ukrainai diemžēl vajadzēs kādu daļu teritorijas zaudēt, atdot, kā lai nosauc to.

Ar tiesībām, kā arī [Ukrainas prezidents Volodomirs] Zelenskis minēja pats, ka ar tiesībām ukraiņiem, kas dzīvo, piemēram, Doneckas apgabalā, izlemt, kurā valstī viņi grib atgriezties. Nelikt šķēršļus tiem ukraiņiem, kas vēlas no turienes doties projām."

Graube atgādināja, ka alternatīvā gadījumā šī brīža strupceļš var novest pie vēl lielāka militārā konflikta, Krievijas ekonomikas pilnīgas sagraušanas, kas savukārt varot radīt vēl jaunas un pašlaik neprognozējamas sekas.

NBS bijušais komandieris uzsvēra, ka Krievijai šobrīd ir svarīgi spēt savai sabiedrībai parādīt rezultātu, ko nesis iebrukums Ukrainā.

"Tuvojas Krievijai ļoti svēti svētki [9. maija svinības], viņiem arī tomēr kaut kas jāparāda uz šiem lielajiem svētkiem. (..) Arī šie teatrālie uzvedumi lielā mērā saistīti ar šo notikumu," sacīja Graube.

Vienlaikus viņš vērsa uzmanību uz Latvijā gaidāmo 14. Saeimas priekšvēlēšanu laiku. "Būsim vismaz vienoti ap savu drošību, ap savu brīvību, ap šiem lielajiem simboliem un jēdzieniem, ko pirms Ukrainas mēs jau sākām aizmirst un pieņemt kā pašsaprotamus. Strīdējāmies par nenozīmīgām lietām," aicināja Graube.

Latvija ir drošībā tādēļ, ka Krievijai nav tik daudz spēka, lai cīnītos ar visu NATO, kur ir arī mūsu valsts, teica bijušais NBS komandieris, paužot pārliecību, ka mīts par neuzvaramo Krievijas armiju ir sagrauts.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas, bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.

Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.