Brīvprātīgais ugunsdzēsējs un autovadītājs no Gaviezes Kārlis Šukulejs rūpējas par vairāk nekā 50 gadus vecu automašīnu. Uz paneļa uzlikti arī uzraksti latviešu valodā, citādi tehniskā apskatē nesaprotot, kas tās par pogām. Vecais auto arī patērē daudz degvielas.
"Nu, kad mēs šim "ziliņam 131" svinējām dzimšanas dienu? Pagājušā gadās svinējām 50. jubileju, bet lec kā pulkstenis, apskati iziet. Tas atkarīgs no autovadītāja, no aprūpes," pastāstīja brīvprātīgais ugunsdzēsējs. Auto pa lauku ceļiem brauc labi, bet, kā no ceļa nost, tā tālāk netiek, mazāka caurgājamība.
Par Eiropas Savienības līdzekļiem toreizējā Grobiņas novadā iegādāta viena jauna automašīna. "Ir vietas, kur ir purvi, meži, tad GAZ automašīna, kas var sniegt pirmo palīdzību," viņš skaidroja.
Dienvidkurzemes novada Brīvprātīgo ugunsdzēsēju dienesta vadītājs Andris Jefimovs uzsvēra, ka izaicinājumu ir daudz – gan novecojušais tehniskais aprīkojums, gan lielie attālumi, jo Dienvidkurzemes novads teritorijas ziņā ir lielākais. VUGD daļas atrodas Liepājā, Aizputē un Priekulē, bet, piemēram, no Liepājas līdz Rucavai ugunsgrēka gadījumā ir jāmēro aptuveni 50 kilometru.
"Tālie punkti, it sevišķi tur, kur nav valsts daļas un posteņi, kā mēs redzam pēdējās tendences, arī pat esošos slēdz. Šobrīd ir pārklāts viss novads, pašvaldībā mums tagad ir 11 posteņi. Gaviezē garāžā ugunsdzēsējam, piemēram, jāuztur zināma temperatūra, te ir jākurina ar malku," pastāstīja Jefimovs.
VUGD Dienvidkurzemē ir 18 šoferi, kuri atbild par to, lai automašīna būtu braukšanas kārtībā. Piemēram, Rucavā pašlaik automašīnas nav vispār, jo tā tiek remontēta, tāpēc nepieciešamības gadījumā izmantos blakus esošās Dunikas transportu.
Kopumā Dienvidkurzemes novadā ir 45 brīvprātīgie ugunsdzēsēji.
Lai uzlabotu viņu prasmes, novadā pirmo reizi tiek rīkotas lielākas apmācības. "Mēs novadā apvienojāmies kopā pagājušā gadā. Saņēmām mantojumu ar dažādiem cilvēku un tehnikas resursiem, bet mērķis ir, lai katrā vietā būtu vismaz trīs cilvēki, uz kuriem var paļauties un grūtā mirklī doties palīdzēt. Mums nav dežūras uz vietas."
Šogad brīvprātīgie ugunsdzēsēji vairāk nekā citus gadus iedzīvotājiem veduši dzeramo ūdeni. Tam ir pielāgota automašīna, lai ūdens muca būtu tīra. "Kārlim ir spilgts piemērs. Viņš šogad iedzīvotājiem un privātmājām ir 50 reizes vedis dzeramo ūdeni. Iedzīvotājiem pašvaldībai par to tiešām ir simboliska samaksa, daži eiro," pastāstīja Jefimovs.
Viens no aktīvajiem Papes senā Ķoņu ciema iedzīvotājiem Māris Muitenieks, kurš darbojas gan biedrībā "Kuršu iniciatīvu fonds", gan Papes attīstības biedrībā, uzskata, ka Papē, kur ir koka apbūve un niedru jumti, nepieciešams izveidot brīvprātīgo ugunsdzēsēju posteni. Viedā ciema projekta ietvaros bijuši gatavi pat pirkt ūdens sūkni.
"Tas būtu pirmais nepieciešamais, ar ko varētu likvidēt ugunsgrēku, ja kaut kas aizdegas. Diemžēl Lauku atbalsta dienests uzskatīja, ka tas nav vieds risinājums, ka tas nez kam domāts, ne tikai ciema vajadzībām. Mēs esam palikuši "bešā", bet idejas mums ir joprojām. Mēs gribam dabūt telpas, kur varētu ierīkot ugunsdzēsēju posteni, reizē arī glābēju posteni, kas Papē ir ļoti aktuāli. Vasarā tur apgrozās ļoti daudz cilvēku, tas ir tūrisma punkts, bet apkārt nav nekādu glābēju," pastāstīja Muitenieks.
Viņa vērtējumā tās ir patīkamas ziņas, ka Rucavā paplašināts brīvprātīgo ugunsdzēsēju punkts. Tas gan neizslēdz nepieciešamību atbalsta punktu veidot tieši Papē, kur raksturīga senā apbūve.
