Lielās talkas nedēļā darām ko paliekošu – tā par meža stādīšanas talku Spilves mežā Pārgaujas novadā teic tās dalībnieki. Lai pēc aptuveni simts gadiem 2,5 hektāru lielajā platībā atkal būtu skujkoku mežs, sestdien, 16.aprīlī, tur iestādīja sešus tūkstošus koku stādiņu. Galvenokārt stādītas priedes, bet mitrākās un ēnainākās vietās arī egles.
Daudzi no meža stādīšanas talkas dalībniekiem, īpaši jaunākie, koku stādiņus rokās turēja pirmoreiz. “Viņiem tas ir pirmais piedzīvojums - stādīt kokus. Ļoti priecīgi ir. Brauksim skatīties, kādi būs izauguši koki,” saka talkas dalībnieks Aivars Draudiņš.
Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektore Sandra Bērziņa skaidro meža atjaunošanas mērķi: “Mums kā sistēmai ir jādara viss, lai primāri tajos valsts mežos, kuru mērķis ir dabas aizsardzība, mēs atjaunotu atkal šos biotopu. Lai šie būtu meži, kur nenotiek saimnieciskā darbība, kuri tiešām ir atvēlēti dabai.”
Pēc pretlikumīgās meža izciršanas, kas tur notika pirms diviem gadiem, kaitējums dabai aprēķināts vairāk nekā 388 tūkstošu eiro vērtībā. Valstij nodarītais zaudējums ir vairāk nekā 34 tūkstoši eiro. Vainīgie gan ir notverti un sods saņemts.
Tikmēr Dabas aizsardzības pārvaldē, kuras valdījumā ir šīs aizsargājamās teritorijas, teic, ka biotopu atjaunošanas un kopšanas pasākumus galvenokārt veic ar tālejošu mērķi – saglabāt Latvijas dabu bioloģiski daudzveidīgu arī pēc vairākiem desmitiem gadu. “Šis ir viens no pirmajiem pasākumiem, kad cilvēki tiek no dzīvokļiem un no akmeņiem ārā. Tad viss vienmēr ir ar pozitīvam emocijām un viss, kas dabā tiek darīts ar pozitīvām emocijām, vienmēr dod labus rezultātus,” saka Dabas aizsardzības pārvaldes mežsaimniecības vadītājs Normunds Ignatovs.
Ar meža stādīšanu gan nekas nebeidzas, jo tas būs arī jākopj, un mazo koku pumpuri īpaši jāapstrādā pret meža dzīvnieku kaitējumu. Bet vēlākos gados mežs jāpasargā no piesārņojuma, kas ir par draudu daudzām ne tikai aizsargājamām teritorijām.
