Viņa klāstīja, ka pirmdien notikušajā VOMK sēdē apspriesta epidemioloģiskā situācija un iezīmēti trīs iespējamie attīstības scenāriji, kas varētu ietekmēt pacientu stacionēšanu.
"Saslimstība pēdējo septiņu dienu laikā gan nedaudz samazinās. Ja iepriekš Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ziņoja par saslimušo skaita pieaugumu par 50%, tad pēdējo dienu, nedēļas laikā ir vērojams 18% pieaugums. Tomēr jebkurā gadījumā prognoze ir, ka palielināsies pacientu skaits stacionāros," atzina Mūrmane-Umbraško.
Pēc viņas paustā, SPKC vērtējumā stacionēšana būtu nepieciešama ap 15% no Covid-19 sasirgušajiem. Ja saslimstības rādītāji nemainās, stacionāros esošo Covid-19 pacientu skaits vidēji dienā, tāpat kā pašlaik, sasniegtu 200 cilvēku. Nākamais scenārijs paredz, ka stacionāros esošo skaits palielinās par 30%, bet trešais, kas arī esot iespējams, kas pacientu skaits pieaug par 60%, kas nozīmē, ka trīs līdz četru nedēļu laikā hospitalizēto Covid-19 pacientu skaits varētu sasniegt 1500 cilvēku nedēļā. Tas viennozīmīgi vērtējams kā nopietns pacientu skaita pieaugums, atzina VM pārstāve.
Vienlaikus viņa pauda, ka pašlaik nav plānots ierobežot ambulatoro pakalpojumu sniegšanu, taču ierobežojumi attieksies uz dienas stacionāriem.
"Ambulatoro pakalpojumu plūsmu mēs pašlaik neplānojam ierobežot, jo, ņemot vērā pavasarī gūto pieredzi, mēs redzam, ka, ilgstoši pacientiem nedodot iespēju risināt savas veselības problēmas, šis pacientu skaits "uzkrājas" un pieaug spiediens uz slimnīcām," atzina VM valsts sekretāre, piebilstot, ka uz laiku plānots ierobežot pacientu ārstēšanos dienas stacionāros.
Tāpat slimnīcām jau ir uzdots un tās ziņo, kādus gultu profilus šīs nedēļas laikā var papildus pārorientēt, lai varētu vairāk uzņemt tieši Covid-19 pozitīvos pacientus, kuriem būs nepieciešama mākslīga plaušu ventilācija vai skābekļa terapija. Tāpat ar slimnīcām tiekot intensīvi strādāts pie tiem plāna pakalpojumiem, kuri būtu ierobežojami.
"Jebkurā gadījumā ir skaidrs – ja pieaug Covid-19 pozitīvu pacientu skaits slimnīcās, tad stacionāru plāna pakalpojumu skaits ir jāierobežo, jo tas ir vienīgais risinājums. Mums ir jāatbrīvo gultas cilvēkiem, kuriem jāsniedz neatliekamā medicīniskā palīdzība," atzina Mūrmane-Umbraško.
Ģimenes ārstu atslogošanai Covid-19 pandēmijas laikā ambulatoros pakalpojumus apņēmušies nodrošināt veselības centri. Pašlaik ir panākta vienošanās ar centriem Rīgā, taču ir uzrunāti arī centri ārpus galvaspilsētas. Plašāka informācija par reģionos pieejamiem centriem, kas šos pakalpojumus nodrošinās, būs zināma ceturtdien, 5. novembrī.
VM informēja, ka ceturtdien, 5. novembrī, norisināsies VOMK sēde, kurā arī tiks spriests par plānveida pakalpojumu, tostarp dienas stacionāru darba, ierobežošanu.
Vienlaikus Mūrmane-Umbraško aicināja slimnīcas ziņot, kāds papildu finansējums tām nepieciešams saistībā ar Covid-19 slimnieku pieplūdumu.
"Nevienu brīdi slimnīcas nav aicinātas šo pacientu pieplūdumu un arī papildu cilvēku piesaisti risināt no savām finansēm. Mēs saprotam, ka šis viss slimnīcām noteikti izmaksā. Slimnīcas ir aicinātas sniegt informāciju, kāds papildu finansējums viņām ir nepieciešams," norādīja ministrijas pārstāve.
Stacionāros aizvadītajā diennaktī ievietoti 28 pacienti ar Covid-19, informēja Nacionālais veselības dienestā. Kopumā stacionāros ārstējas 237 pacienti, 222 ar vidēji smagu slimības gaitu, 15 – ar smagu slimības gaitu. No stacionāriem līdz šim izrakstīti 437 Covid-19 pacienti.
Covid-19 pacientu ārstēšanā nav sasniegti 80% no slimnīcu kapacitātes, un vēl ir iespējams palielināt gultu skaitu saslimušo cilvēku uzņemšanai, aģentūru LETA informēja VM pārstāvis Oskars Šneiders.
Pašlaik vēl nav iespējams pateikt, cik procenti no pieejamo gultu skaita ir aizņemtas, jo tas būs atkarīgs no tā, ka cik lielā mērā tiks ierobežoti cita veida plānveida pakalpojumi, kuri nav neatliekami, skaidroja VM pārstāvis.
Vaicāts par iepriekš minēto 250 gultu skaitu, ministrijas pārstāvis skaidroja, ka tas ir tikai sākotnējais skaits, kas ir pieejams, nepalielinot slimnīcu kapacitāti, ko var veikt, samazinot citus plānveida pakalpojumus. Šneiders reizē arī atgādināja, ka ir noteikts, ka reģionālajām un universitāšu slimnīcām būs jātur brīvo gultu fonds 15% apmēra, lai slimnīca varētu uzņemt jaunus neatliekamos pacientus ar jebkuru saslimšanu.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Pieaug arī rindas uz Covid-19 testiem, un ne visiem apmaksās Covid-19 testus.
Vīruss joprojām cirkulē, un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas. Arvien ir spēkā ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai, un 23. oktobrī valdība lēma stingrāk ierobežot pulcēšanos, bet masku lietošanu noteica plašāku.
No 30. oktobra – stingrāki pulcēšanās ierobežojumi, un privātajos pasākumos gan ārtelpās, gan iekštelpās varēs pulcēties ne vairāk par 10 cilvēkiem, bet publiskajos pasākumos – gan ārā, gan telpās ne vairāk par 300. Skolēniem no 7. līdz 12. klasei attālinātās mācības notiks vismaz līdz 15. novembrim.
Plānots arī pakāpeniski palielināt koronavīrusa analīžu jaudas aptuveni divas reizes līdz 8000 testu dienā, kā arī atjaunot piemaksas mediķiem, kuri iesaistīti pandēmijas apkarošanā.
