Garšas festivālu iecere ir arī veidot karti, kur būtu gan novadu labākie krodziņi un kafejnīcas, gan arī mājražotāju un zemnieku saimniecības ar savu piedāvājumu. Vēl viens šī festivāla mērķis ir sekmēt vietējo produktu plašāku izmantošanu skolēnu ēdināšanā.
Valmierā Vidzemes novada garšas pārstāv ap 30 mājražotāju – maizes cepēji, siera meistari, stendos arī medus, kaņepes un, protams, dažādi kūpinājumi un asinsdesas. Tā ir iespēja ne tikai iegādāties pašmāju produktus, bet arī tikties vaigu vaigā ar ražotāju.
"No anonimitātes, kas ir lielveikalā, uz intīmu sapazīšanos ar mājražotājiem, zemniekiem,"
tā šovasar iecerēto pasākumu ciklu raksturo Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis.
"Arvien vairāk, it īpaši jauni cilvēki grib zināt par produktu, no kurienes tas ir cēlies, kas tas ir par saimnieku. Kādreiz mēs tikai pa Rīgu dzīvojām, bet tagad sākam arī visos mūsu novados, lai cilvēki iepazītu produktus. Otrs - piemēram, Austrija jau sen atzinusi, ka nauda, ko patērētājs samaksā vietējam zemniekam, paliek uz vietas un veido to dzīvi labāku, nevis [atdod] kādai importa precei, kur nauda aiziet prom no Latvijas," tā Cimermanis.
Katrā novadā, kur notiek "Novada garšas" pasākumi, ir arī sava tēma. Vidzemē tā ir gaļa un tas, ko no tās var izgatavot. SIA "Terūna", liellopu audzētāja no Burtnieku novada, īpašnieks Jānis Šļaukstiņš vērtē, ka šāds pircēja un ražotāja iepazīšanās pasākums, ir vērtīgs.
"Pirms tam tas viss notika centralizēti. Rīgā bija "Rīga Food". Tad to mērķa auditoriju pat ir grūtāk sasniegt. Atrbauc zemnieki no Vidzemes puses, [bet] apmeklētājs no Kurzemes. Tas, kas notiek reģionos ir diezgan pareizi izveidots. Tā sadarbība var būt arī turpmāk, nevis tikai vienreiz gadā Rīgā," teica Šļaukstiņš.
Šajos garšu festivālos, kas turpināsies arī citos novados, reizē ar dažādām meistarklasēm, atraktivitātēm, ir arī iecere uzrunāt zemniekus un pašvaldību pārstāvjus par to, vai šī sadarbība nevarētu atsaukties arī skolēnu ēdināšanā.
Cimermanis stāsta, ka ir jāpanāk, lai skolēnu ēdināšanā pamatā izmantojam vietējos produktus un ne tikai dārzeņus. "Valsts ir gatava celt šo samaksu, arī pašvaldības ir gatavas vairāk maksāt. Lielie zemnieki, kas strādā uz pasaules tirgiem, ar to negrib krāmēties. Tāpēc šī ir tāda vidējo saimnieku niša," uzskata Cimermanis.
"Novada garšas" pasākumu gaitā taps arī karte, kurā Latvijas apceļotāji varēs redzēt, kur atrodas krodziņi, kas piedāvā novadam raksturīgo ēdienu, un mājražotāju un zemnieku saimniecības, kur var pircējs aizbraukt un iepazīties.
Tas viss paredzēts tam, lai pagaršojot un nobaudot popularizētu Latvijas produktus. "Mums ir pienākums atbalstīt savus vietējos ražotājus. Mēs zinām, kā tas notiek vecajā Eiropā, kur dāņi pirks dāņu ābolus un zviedri pirks zviedru gaļu. Mums ir tā, ka, ienākot veikalā, gribas izvēlēties kaut ko tādu nebijušu. Ir pienācis brīdis, ka mēs esam aizmirsuši, ka paši arī protam gatavot konservus, protam izaudzēt ābolus. Īstenībā tas, ko mēs dabūjam paši no savas zemes, savā tuvumā, ir vērtīgāks, nekā atnācis no tālām zemēm," norāda Valmieras Lauku konsultāciju biroja vadītāja Daiga Siliņa.
Nākamās "Novadu garšu" pieturvietas būs arī Siguldā, Padurē, Ceraukstē un Krāslavā, bet šie pasākumi noslēgsies ar "Novadu garšu" satikšanos septembrī Rīgā.
