Rīta Panorāma

Kā atpazīt un cīnīties ar emocionālo vardarbību skolā?

Rīta Panorāma

Intervija ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču

Intervija ar Valsts robežsardzes priekšnieku, ģenerāli Normundu Garbaru

Garbars: Latvijas iedzīvotāju iesaistīšanās nelegālās robežšķērsošanas rūpalā rada apdraudējumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Latvijas iedzīvotāju iesaistīšanās nelegālo imigrantu pavadīšanas rūpalā rada apdraudējumu, jo vietējie pārzina teritoriju labāk, nekā līdzšinējie robežpārkāpēju pavadoņi, un nav izslēgtas iespējas, ka kādas cilvēku grupas šķērso robežu nepamanītas, LTV “Rīta Panorāmai” sacīja Valsts robežsardzes priekšnieks Normunds Garbars. 

Garbars pastāstīja, ka šobrīd ik nedēļu uz robežas aiztur 10  - 15 cilvēkus, kuri mēģina nelegāli iekļūt Latvijā, un vienīgais aizturēto pagaidu uzturēšanas centrs ir pārpildīts, lai gan robežsardze arī veiksmīgi izraida šos cilvēkus - vidēji katru nedēļu 16 – 19 cilvēki izraidīti uz mītnes zemi.

Garbars atzina, ka nevar izslēgt iespēju, ka kādām nelegālo robežšķērsotāju grupām tomēr izdodas iekļūt valstī nepamanītām. Iepriekšējā mēnesī robežsargi konstatēja robežšķērsošanas pēdas novēloti, un, iespējams, divas cilvēku grupas “aizgāja garām”, un tieši tāpēc nepieciešama robežas sakārtošana.

Tomēr Garbars uzsvēra, ka pēc viena mēneša rezultātiem nav iespējams izdarīt precīzus secinājumus, ir jāapkopo pusgada vai gada rezultāti. Tomēr viņš uzskata, ka lielāko daļu robežas pārkāpēju izdodas aizturēt.  

Turklāt arī Krievijas pusē šos cilvēkus aiztur, vēl pirms viņi šķērso robežu, šogad Krievijā aizturēti jau aptuveni 200 cilvēki, stāstīja Garbars.

Savukārt Latvijā aiztur arī robežpārkāpēju pavadoņus, un šogad robežsardze  konstatēja, ka Latvijas iedzīvotāji sāk iesaistīties šajā rūpalā, un tas ir apdraudējums drošībai, jo viņi pārzina teritoriju daudz labāk nekā nelegālo imigrantu pārvadātāji, kas ar to nodarbojās iepriekš, atzina Garbars.

Viņš uzsvēra, ka robežas sakārtošana noteikti palīdzēs mazināt robežpārkāpēju skaitu. Kopumā robežas ierīkošanai līdz 2020.gadam nepieciešami aptuveni 20 miljoni eiro, un robežas stiprināšanai paredzēti vairāki darbi - jāizveido novērošanas joslas, dienesta dzīvnieku darba joslas un atsevišķos posmos arī žogs, taču žogs paredzēts tikai tur, kur šobrīd ir ārkārtīgi vienkārši šķērsot robežu. Žogs paredzēts, lai aizkavētu pārkāpējus, lai nebūtu tik vienkārši šķērsot robežu, un tas nav plānots visas robežas garumā.

Garbars arī sacīja, ka šobrīd robežsardzes dienaskārtībā nav jautājums par armijas iesaistīšanu, ja robežas sakārtošanai būs politisks atbalsts, “nekas vairāk nebūs vajadzīgs, robežsargi tiks galā”.  

Jau ziņots, ka kāds Latgales iedzīvotājs, kurš sagaida nelegālos imigrantus no Vjetnamas un palīdz viņiem šķērsot mežus un pļavas nepamanītiem, LTV atklāja - Latvijas robeža ir šķērsojama četru stundu laikā. Šāda nodarbe pēc vīrieša stāstītā esot vienīgais labi apmaksāts darbs, jo varot saņemt pat līdz 1000 eiro par nakti. Ja kādreiz austrumu pierobežas iedzīvotāji no Krievijas pārvadāja kontrabandas cigaretes un alkoholu, tad tagad Latvijas pilsoņi iesaistās citā melnajā biznesā - palīdz nelegālajiem imigrantiem šķērsot Latvijas robežu pa īsāko ceļu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti