Latvijas Infektoloģijas centra 6. nodaļas ieeja vērsta pret Biķernieku mežu. Priežu smaržas piepildīto gaisu daudz reižu diennaktī pārcērt vien neatliekamās palīdzības mašīnu sirēnas.
“Paldies” šajā nodaļā tagad daudz nedzird. Sestā tradicionāli ir HIV/AIDS nodaļa, kas tagad kļuvusi par tādu kā uzņemšanas nodaļu stacionārā.
“Mēs esam tranzīta nodaļa. Tātad katru pacientu mēs uzskatām, ka viņš ir Covid-19 pozitīvs, līdz ar to visa ģērbšanās notiek kā jau pie Covid-19 pozitīva pacienta,” stāsta Latvijas Infektoloģijas centra 6. nodaļas vadītāja Gunta Stūre.
Šeit nokļūst tie pacienti, kuriem fiksēti Covid-19 simptomi, bet vēl nav zināmi testa rezultāti. Kad testa rezultāts zināms, pacients nonāk citās Infektoloģijas centra nodaļās vai tiek pārvests uz citiem stacionāriem. Un viņa vietā tiek ievests nākamais.
Gunta Stūre savu medicīnas darba mūžu veltījusi infekcijām. Latvijas Infektoloģijas centrā strādā jau 26 gadus. Viņa pati smej, ka ar darbu, kas visu mūžu licies interesants, sanācis kā sakāmvārdā – no vilka bēg, uz lāci krīt.
“Pabeidzot studijas, likās – infekcijas ir vislabākā nozare, ļoti viss skaidrs: analīzes, izmeklējumi, pierādām mikrobu, pierādām antivielas. Un slimības ir akūtas, kāds ir iznākums – kā sanāk, lielāko daļu labs, bet tās nav hroniskas patoloģijas, tie ir akūti slimnieki. Liktenis izspēlēja pilnīgi pretējo – es sāku strādāt tajā mirklī ar vienu no retākajām, hroniskajām infekcijām, kļuvu par HIV/AIDS speciālisti,” stāsta Stūre.
Profesore, kas tiek uzskatīta par autoritāti HIV/AIDS ārstēšanā, šobrīd kļuvusi par vienu no atslēgas cilvēkiem Covid-19 pacientu plūsmā Infektoloģija centrā.
“Covid-19 pacients ar divpusēju pneimoniju, Covid-19 pacients ar vienpusēju pneimoniju, Covid-19 pacients bez pneimonijas, Covid-19, Covid-19, Covid-19. Mainās tikai tas, vai viņš ir ar 2, 3 vai 4 blakus citām nopietnām fona saslimšanām.
Līdz ar to šobrīd teikt, ka ir interesanti, – nē. Šī brīža situācija nav ārstēšanas māksla, tas ir vienkārši darbs,” saka infektoloģe.
Tieši tāpēc stāsti, ko daktere dzird, satiekot ievestos pacientus, dara tik ļoti skumju. Pārcilvēcīgais darbs, ko dara viņas padotās – māsas un māsu palīdzes – gan šajā, gan citās nodaļās, atduras pret sabiedrības neinformētību un, šķiet, pat vienaldzību.
“Ļoti, ļoti žēl, ka cilvēki joprojām domā, ka tas ir kaut kas mistisks, kas viņus neskars. Jā, tiešām 80% slimo viegli. Mēs redzam 20%, kas slimo smagi. Un tad ir skumīgi, ka tie bērni un mazbērni paši ir izveseļojušies... Kur tad tas vecais, mājās guļošais cilvēks citur to slimību ir ieguvis, tikai no saviem līdzcilvēkiem, kas aktīvi turpina dzīvot, staigāt un darboties.
Pēdējā laika atziņas man ir bēdīgas par mūsu attieksmi pret problēmu kā tādu, nevēlēšanos šo problēmu saprast, pieņemt un kaut ko darīt, lai mēs viņu apturētu,” saka Stūre.
Šajā nodaļā gaismas netiek izslēgtas, un arī svētkos darbs te noritēs kā ierasts, jo jaunus Covid-19 pacientus ieved nepārtraukti. Tomēr nogurušās acis smaida. Gan dakteres, gan viņas darbinieču acis. Jo cilvēcību pazaudēt nedrīkst.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 nebeidza pieaugt.
Valdība 1. decembrī lēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 11. janvārim. Ierobežojumi ir tikpat stingri kā pavasarī – jāievēro “2+2” princips. Tas nozīmē, ka tikties drīkst tikai divi cilvēki no dažādām mājsaimniecībām, ievērojot divu metru distanci.
17. decembrī valdība apstiprināja papildu ierobežojumus rīkojumā Covid-19 izplatības mazināšanai, aicinot cilvēkus svētkos ievērot klusuma periodu. Tostarp noteikti papildu ierobežojumi tirdzniecībai. Ierobežoti arī klātienes pakalpojumi, kā arī par vienu nedēļu pagarināts skolēnu Ziemassvētku brīvlaiks.