Vēlēšanu dienā Latvijas Televīzija novēroja, ka pie dažiem iecirkņiem rindas ir garas. Arī mikroblogošanas vietnē cilvēki norādīja, ka nācies gaidīt ļoti ilgi:
"Laikam nekad vēlēšanās nebiju tādā rindā stāvējis. Cilvēki beidzot sāk saprast, ka ir diezgan veselīgi nobalsot?"
"Biju vēlēt vismazākajā iecirknī savā mūžā. Vismaz rinda nebija 2 stundas kā hercogistes ģimnāzijā, kurā mēģināju pirms tam."
"Iecirknī, kurā biju, rinda bija, trīs reģistrācijas galdi. Neatceros vēlēšanas, kurās būtu lielāka "caurlaidība" organizēta."
Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) skaidroja, iecirkņu nav trūcis. "Rīgā noteikti tikpat, cik iepriekš. Tā ka noteikti nav tā, ka pašvaldības būtu taupījušas un mazinājušas iecirkņu skaitu," sacīja CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.
Balsotāju gan bijis vairāk. Viens no priekšlikumiem, lai rindas neveidotos tik garas, būtu ļaut balsot vēl pirms vēlēšanu dienas. "Grozot Satversmi un paredzot, ka arī Saeimas vēlēšanās vēlētāji var nobalsot arī iepriekš.
Kā redzam pašvaldību, Eiropas [Parlamenta] vēlēšanās mūsdienās cilvēki vēlas nobalsot iepriekš," norādīja Bērziņa.
Tas būtu lētākais risinājums. Cits risinājums – lielāks finansējums vairāku iecirkņu atvēršanai.
"Vai nu jāpalielina vēlēšanu iecirkņu skaits, vai nu jāievieš plašākas iespējas nobalsot iepriekš, vai nu jāpieņem vairāk darbinieku. Trīs iespējas, vairāk jau nav," norādīja CVK vadītāja.
Šajās vēlēšanās savu biļetenu urnā iemeta vairāk nekā 916 500 cilvēku jeb 59,4 % balsstiesīgo iedzīvotāju.
KONTEKSTS:
14. Saeimas vēlēšanas notika sestdien, 1. oktobrī, un parlamentā kopumā tika ievēlēti septiņi politiskie spēki: "Jaunā Vienotība", Zaļo un Zemnieku savienība un "Apvienotais saraksts", Nacionālā apvienība, "Stabilitātei!", "Latvija pirmajā vietā" un "Progresīvie".
Neilgi pēc pirmo provizorisko rezultātu publicēšanas potenciālie parlamentā iekļuvušie politiskie spēki iezīmēja tā sauktās sarkanās līnijas jeb nosacījumus, pie kuriem gatavi strādāt jaunajā koalīcijā, kā arī minēja iespējamos sadarbības partnerus.
