Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas uzņemšanas daļā cilvēki gaida rindā. Kādam līdzi tuvinieks, kas palīdz skaidrot informāciju, citi sēž plašajā uzgaidāmajā zālē, gaidot savu kārtu. Vladimirs ar līdzgaitnieku visu jau ir nokārtojuši un stāsta, ka to izdevies izdarīt ātri.
Viņš gan nesaprot, kāpēc cilvēkam bez kājas vajagot katru gadu nākt atkārtoti. Par to komisijas vadītājs Juris Gaiķis gan paskaidro, ka ir noteikta kārtība:
„To tikai piesauc kā kāju vai roku, tur ir strikti noteikts, ka tādā gadījumā ir jau uz mūžu. Lai gan tajā pašā laikā mēs ekspertīzē nenosakām veselības traucējumus, tos nosaka ārsts.”
Tikmēr ekspertīzē nosakot cilvēka funkcionālās spējas.
„Ja runājam, daudziem droši vien nepatiks, par tām pašām kājām: mēs redzam, ka parastajās olimpiskajās spēlēs piedalījās cilvēks ar protēzēm. Līdz ar to viņu funkcionēšana īstenībā nav nekādā veidā ierobežota, vairāk attīstoties tehnoloģijām, attīstoties visam. Bet nu līdz tam mums vēl jānodzīvo Latvijā, bet tas tā arī tikpat vienkāršs piemērs, ja saka, ka kāja neataugs, tad, attīstoties tehnoloģijām, protēzes ir tādas, kas pilnībā kompensē šo trūkumu. Līdz ar to funkcionālās spējas nav ierobežotas,” stāsta Gaiķis.
Kad Gaiķis sāka darbu, cilvēki saskārās ar grūtībām pagarināt invaliditāti laikus. Lai gan iesniegums jāizskata mēneša laikā, dažkārt nācies gaidīt krietni ilgāk. Līdz ar to iedzīvotājiem, kam neatjaunoja invaliditātes statusu laikā, nācās pat dažus mēnešus iztikt bez papildu vai vienīgajiem ienākumiem.
„Pirms diviem gadiem, kad sāku šeit strādāt, faktiski šeit bija krīze,” norāda Gaiķis.
Drīzumā risinājumus sāka meklēt Saeimas Sociālo un darba lietu komisija. Steidzami grozīja likumu, lai novērstu pārrāvumus invaliditātes pensiju saņemšanā. Ļāva komisijai līdz pusgadam pagarināt cilvēkiem iepriekš piešķirto invaliditātes statusu, ja nepaspēj izskatīt iesniegumu likumā noteiktā mēneša laikā. Amatu nolēma atstāt komisijas tā brīža vadītājs Andris Zīverts. Iestādi sāka vadīt Juris Gaiķis.
„Apmēram 20 000 neizskatītu iesniegumu bija. Ja gadā saņem 60 000-70 000, tad tā ir trešdaļa, kas bija neizskatīti 2017. gada martā, kad es sāku strādāt,” situāciju ilustrē Gaiķis.
Viņš skaidro, ka iestāde sakārtoja iesniegumu izskatīšanas kārtību. Piemēram, saņemot iesniegumu, uzreiz izskatīja, vai ir viss vajadzīgais, nevis nolika to rindā gaidīt. Tā var uzreiz cilvēkam pateikt, vai vajag papildu informāciju. Izveidoja motivējošu atalgojuma sistēmu ar piemaksām. Papildu 400 000 eiro pērn piešķīra Labklājības ministrija, un ārstu algu palielināšanai nauda bija arī no Veselības ministrijas budžeta līdz ar samaksas pieaugumu nozarē kopumā. Tā varēja samazināt lielo darbinieku trūkumu.
„Ārstiem ekspertiem ir noteikts maksimālais – 1287 eiro,” norāda Gaiķis. Iepriekš alga bijusi ap 800 eiro.
Labklājības ministrijā uzlabojumus redz. Darbinieki izglītoti, attīstīti e-pakalpojumi, notikušas strukturālas izmaiņas. Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa stāsta, ka kopš pērnā gada nogales ministrija teju nav saņēmusi satrauktus iedzīvotāju zvanus par kavējumiem lēmuma pieņemšanā.
„Iepriekšējos gados uzkrātais lietu skaits ir šobrīd ir izskatīts, novērsts. Uz 2018. gada beigām iestādei vairs nebija šo iepriekš neizskatīto, kavēto lietu uzkrājuma,” saka Celmiņa.
Pagājušā gada beigās darboties pārstājusi arī īpašā norma, kas pieņemta ''ugunsgrēka dzēšanai'' un ļāva pagarināt lēmumu izskatīšanu par pusgadu. Lai gan iedzīvotāji varēja turpināt saņemt pensijas, iestādei šī norma problēmu gan nerisināja, uzskata Gaiķis, jo darba apjoms tikai pieauga. Tiesa, visas lietas arī tagad izskatīt mēneša laikā nevar, jo ir sarežģītāki gadījumi, skaidro gan ministrijā, gan arī komisijas vadītājs Gaiķis.
„Ja dienā mēs saņemam līdz 300 iesniegumu, tātad mēnesī tie ir 5000 - 6000, tad šajā daudzumā būs līdz kādam simtam šādu gadījumu, iespējams, pat vairāk, kad ir šīs sarežģītās ekspertīzes,” norāda Gaiķis.
Atsevišķos gadījumos lēmumu var pieņemt četru mēnešu laikā.
