- Garantētās atlīdzības izmaksu sāks iespējami drīz
- Problēmas ar kapitālu un naudas atmazgāšanu
- Ministre: Valsts budžets un iedzīvotāji necietīs
- FKTK: Kopumā finanšu tirgū valda kārtība
- Aizdomīgās bankas slēdz pēc ārvalstu spiedienu
Garantētās atlīdzības izmaksu sāks iespējami drīz
Lai gan 1989.gadā dibinātā "Trasta Komercbanka" ir viena no vecākajām Latvijas bankām, tās darbības apjomi nebija īpaši lieli un bankas aktīvi veido vien 1,3% no kopējiem banku sistēmas aktīviem.
Šī iemesla dēļ, lai izmaksātu valsts garantētās atlīdzības licenci zaudējušās "Trasta komercbankas" noguldītājiem, nepieciešami apmēram 64 miljoni eiro.
Bankā savukārt noguldījumos ir piesaistīti 276 miljoni eiro, no kuriem tikai 25 miljoni eiro ir rezidentu noguldījumi. Lai varētu veikt garantēto noguldījumu izmaksu klientiem, ar FKTK lēmumu bankā iecelti pagaidu pilnvarnieki.
FKTK vadītājs Pēters Putniņš uzsvēra, ka garantētajiem noguldījumiem varēs izmantot pašas bankas naudu un nebūs nepieciešami Noguldījumu garantiju fonda līdzekļi vai valsts budžeta nauda. Noguldījumu garantiju fondā pašlaik uzkrāti vairāk nekā 100 miljoni eiro. Izmaksājamā garantētā atlīdzība katram klientam tiks aprēķināta, sasummējot noguldījumus visos kontos, ja šie noguldījumi ir sadalīti vairākos kontos.
Noguldījumu atlīdzības izmaksas FKTK plāno sākt no 16.martam vai nedaudz ātrāk. Noguldījumu garantiju likums paredz, ka garantētās atlīdzības izmaksa jāsāk 20 darbdienu laikā no noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienas. Putniņš norādīja, ka līdz šim process noritējis gludi un nav indikāciju par kādām grūtībām saistībā ar atlīdzību izmaksu.
No Noguldījumu garantiju fonda tiek izmaksāta garantētā atlīdzība līdz 100 000 eiro apmērā gan fiziskām, gan juridiskām personām par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā. Garantētā atlīdzība attiecas uz bankas klientu noguldījumiem, uz noguldījumu procentiem, kas uzkrāti līdz noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienai, uz atlikumiem norēķinu kontos vai algas kontos un uz līdzekļiem krājkontos. Garantētā atlīdzība attiecas arī uz klientu noguldījumiem "Trasta komercbankas" filiālē Kiprā.
Savukārt pensiju un pabalstu saņēmējiem, kuri līdz šim tos saņēma “Trasta komercbankā”, par kontu citā bankā jāinformē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA).
Problēmas ar kapitālu un naudas atmazgāšanu
Kā skaidroja Putniņš, viens no iemesliem bankas licences anulēšanai bijis fakts, ka bankas biznesa modelis nav ilgtspējīgs un bankas īpašnieki arī nav spēruši soļus tam, lai bankas darbību uzlabotu.
„Pirmkārt, akcionāri ilgstošu nespēja nodrošināt bankas kapitalizācijas līmeni atbilstoši mūsu prasībām. Otrkārt, mums jau ilgāku laiku nebija skaidrs bankas biznesa modelis,” sacīja Putniņš.
Tomēr nopietnākās apsūdzības bankai ir saistītas ar nepietiekamu aktivitāti nelegālu līdzekļu aktivitātes ierobežošanā, uzsver FKTK. „Trešais jautājums ir saistīts noziedzīgi iegūtas naudas novēršanas problemātiku. Diemžēl, „Trasta komercbanka” hroniski neievēroja to noregulējumu, kas Latvijā ir bijis pēdējos 10 gados. Banka ir sodīta gandrīz katru gadu, reizēm, pat atkārtoti,” norādīja Putniņš.
FKTK piektdien, 4.martā, ir arī vērsusies tiesā ar pieteikumu par "Trasta komercbankas" likvidācijas sākšanu.
Tikmēr banka un tās lielākais akcionārs Igors Buimisters situāciju skaidrot nevēlējās.
Ministre: Valsts budžets un iedzīvotāji necietīs
Savukārt finanšu ministre Dana Reizniece – Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) izteica cerību, ka „Trasta Komercbankas” liktenis liks sarosīties arī citām komercbankām, sakārtojot savas sistēmas un liks atturēties no naudas atmazgāšanas. Viņa pozitīvi novērtēja faktu, ka banku sistēma Latvijā kļūst drošāka, tostarp arī starptautiskās sabiedrības acīs.
"Lēmums ir bijis pareizs, jo bankai jau bija doti vairāki brīdinājuma šāvieni," komentēja Reizniece - Ozola. Viņa atgādina, ka nedz bankas stratēģija, nedz nepietiekams kapitāls, kā arī attieksme pret naudas atmazgāšanu ilgu laiku radīja aizdomas, ka šī banka būs jāslēdz. Ministre uzsvēra, ka valsts budžets un iedzīvotāji necietīs.
„Man ir svarīgi, lai neciestu Latvijas iedzīvotāji. FKTK mani pārliecināja, ka šis ir viens no gadījumiem, kad darbības ir bijušas laicīgas, jo bankā ir pietiekami daudz naudas, lai norēķinātos ar saviem noguldītājiem (..) Nodokļu maksātāju līdzekļi netiks tērēti,” sacīja ministre.
Viņa arī skaidroja, ka Latvijai vispār ir jāsakārto jautājums par nerezidentu noguldījumiem. Tas ir jautājums par nacionālo drošību, finansiālo drošību un starptautisko prestižu, teica ministre, piebilstot, ka arī citas bankas, kuru darbība ne vienmēr ir ar perspektīvu, var tikt slēgtas.
FKTK: Kopumā finanšu tirgū valda kārtība
Putniņš norādīja, ka “Trasta komercbankai” bija dots ļoti ilgs laiks, lai labotos. Taču problēmas neesot veidojušās vienā dienā. Un pašlaik sakrita gan problēmas ar bankas nākotnes plāniem, gan naudas atmazgāšanas novēršanu.
FKTK vadītājs gan nevēlējās norādīt uz kādām problēmām citās Latvijas bankās. “Kopumā mums finanšu tirgū valda kārtību, mēs situāciju pārvaldām un kontrolējam. Mums ir ļoti laba sadarbība ar finanšu tirgus dalībniekiem.
Un domāju, ka tādi ekstremāli gadījumi kā “Trasta komercbanka” ir izņēmums. Mēs nesagaidām sērijveida licenču anulēšanu,” sacīja Putniņš.
Aizdomīgās bankas slēdz pēc ārvalstu spiediena
Žurnāliste Inga Spriņģe gan apšaubīja Latvijas politiķu un varas iestāžu patiesus centienus slēgt bankas, kuras tur aizdomās par naudas atmazgāšanu. Viņa norāda, ka jau četrus, piecus gadus "Trasta komercbanku" min kā vienu no tām, kur nauda tiek atmazgāta. Arī Spriņģei zināmi žurnālisti no ārvalstīm norādījuši, ka nereti visi nozagtās naudas ceļi pazūd Latvijas bankās. "Trasta komercbanka" tiek slēgta tikai pēc ārvalstu un OECD spiediena. „Citādi mēs vēl joprojām būtu sēdējuši un izlikušies, ka viss ir kārtībā,” norāda Spriņģe.
Arī Banku augstskolas pētnieks Andris Nātriņš uzsvēra, ka Latvijas bankām ir jāmaina savs rīcības modelis. Viņaprāt, "Trasta komercbankas" slēgšanas liecina par racionālu rīcību.
Jau ziņots, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) ir pieņēmusi lēmumu anulēt AS "Trasta komercbanka" licenci pēc FKTK ierosinājuma, ņemot vērā, ka banka ilgstoši pieļāvusi nopietnus pārkāpumus vairākās svarīgās bankas darbības jomās – gan nespēja palielināt kapitālu, gan neievēroja “naudas atmazgāšanas” un terorisma finansēšanas novēršanas prasības. Lieli noguldījumi bankā bija 265 personām.
Turklāt bankas esošais biznesa modelis neesot dzīvotspējīgs, un tā nav spējusi izstrādāt reālajai situācijai atbilstošu darbības stratēģiju.
Tikmēr "Trasta komercbankas" valdes priekšsēdētājs Gundars Grieze aģentūrai LETA sacīja, ka advokāti pēta iespēju tiesā apstrīdēt ECB lēmumu.
Iepriekš, 22.janvārī, FKTK nolēma noteikt "Trasta komercbankai" darbības ierobežojumus, aizliedzot veikt debeta operācijas jebkurā valūtā, tai skaitā ar internetbanku, bankomātiem un skaidrā naudā klientiem par summu, kas pārsniedz 100 000 eiro vienam noguldītājam.
Lēmumu par ierobežojumiem FKTK pieņēma, jo uzraudzības procesā netika panākts atbilstošs progress vairāku svarīgu bankas darbības jomu sakārtošanā - kapitāla palielināšanā, bankas darbības attīstības stratēģijas un iekšējās kontroles sistēmas pilnveidē.
Nedēļu pirms FKTK lēmuma par ierobežojumu noteikšanu ''Trasta komercbankai" Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" vēstīja par Ekonomikas policijas kratīšanām komercbankā. Kratīšanas saistītas ar naudas atmazgāšanas shēmu, Krievijā par rubļiem iepērkot vērtspapīrus un nekavējoties tos pārdodot caur Eiropas bankām, tā klientu naudai palīdzot nogult "ofšoros". Tādu pašu shēmu ASV banku uzraugi izmeklē attiecībā pret “Deutsche Bank”, pērnajā oktobrī izraisot starptautisku skandālu.
