Pašiem sava ģimenes ārsta Strenču iedzīvotājiem nav jau vairāk nekā gadu. Mediķis uz pilsētu braucis no 10 kilometrus attālās Trikātas, pacientus pieņēmis divas reizes nedēļā.
Kopš janvāra pilsētniekiem vienīgā izvēle ir vai nu pie ģimenes ārsta doties 10 kilometrus uz Trikātu, vai 11 kilometrus uz Ēveles pagastu.
Patlaban Strenčos cilvēkus pieņem administratore bez medicīnas izglītības. Viņa ir starpnieks starp pacientu un mediķi. Šobrīd, kad arī administratore sasirgusi, par ģimenes ārsta nepieciešamību pilsētā ir izvērsta vesela kampaņa un tajā parakstījušies jau 220 cilvēku.
Strenču iedzīvotāja Līga Gotovska sacīja: “Mums ir vajadzīgs ģimenes ārsts. Mums ir vajadzīgs feldšeris. Nevar izbraukāt Valmieru. Redzat, mana kaimiņiene, viņa pati stāstīja – viņai pie daktera ir jābūt pulksten 12.00, brauc 8.30. Divas stundas uz ielas. Lai tiktu mājās – atkal divas stundas uz ielas. Tad kāda problēma ir sākusies Valmieras novadā?”
Pagājušā gadsimta 80. gadu beigās Strenčos uzcēla doktorāta ēku. Tātad ģimenes ārstam būtu, kur pieņemt cilvēkus un kur dzīvot, taču šobrīd tur saimnieko komunālais dienests.
Strenču iedzīvotāja Velga Graumane pastāstīja: “Mums bija līgums ar Gulbja laboratoriju. Gulbja laboratorija atbrauca pakaļ noņemtām analīzēm, aizveda uz Valmieru, iztaisīja atbildes un atsūtīja. Tagad mums vairs nav nekā. Blakus ir psihiatriskā slimnīca, kurā ir tik daudz medicīnas darbinieku, ka varētu sarunāt, ka kāds reizi nedēļā atnāk un tās analīzes noņem un laboratorija viņas savāktu.”
Strenču apvienības pārvaldes vadītājs atklāja, ka pastāvīga ģimenes ārsta pilsētā nav jau 10 gadus. Šobrīd situācija patiešām esot kritiska, taču iemesls tam ir gaužām vienkāršs – ģimenes ārsta prakse, kurā ir vien 800 pacientu, mediķim finansiāli neesot izdevīga.
Strenču apvienības pārvaldes vadītājs Jānis Pētersons norādīja: “Esmu pats personīgi uzrunājis kādus sešus, astoņus neatliekamās medicīniskās palīdzības speciālistus, bet diemžēl lielākā daļa no viņiem otro, trešo darbu dara vakcinācijas centros vai izbraukuma vakcinācijās, un viņi vienkārši nav brīvi.”
Ģimenes ārsta nodrošināšana Strenčos ir nevis pašvaldības, bet gan Nacionālā veselības dienesta (NVD) rūpe. Taču jebkādi centieni piesaistīt jaunos speciālistus darbam Strenčos nav sekmējušies, lai arī mediķi uzrunāti visā Latvijā.
NVD Vidzemes nodaļas vadītāja Sigita Alhimoviča atzīmēja: “Ir cerība martā, aprīlī, kad samazināsies šis kovida vilnis, slimošana, iespējams, varētu būt te ārsta palīgs. Un esam uzrunājuši vienu ģimenes ārstu, kurš pašlaik apdomā, ka varētu varbūt vienu reizi, diemžēl vienu reizi tikai nedēļā izbraukt uz Strenčiem.”
Valmieras novada pašvaldība speciālista piesaistei pat sola ne tikai dzīves vietu – māju teju pilsētas centrā, bet arī papildus bonusus.
Strenču apvienības pārvaldes vadītājs sacīja: “Uzturēt ģimenes ārsta praksi vai uzturēt veselu likmi ārsta palīgam, vai medmāsai, vai tamlīdzīgi – ārpus tā, ko valsts nodrošina. Atnākot šeit, darbs ir garantēts un samaksa ir garantēta labā līmenī, plus, ja mums būtu pastāvīgs ģimenes ārsts, tad Eiropas projekti aprīkojuma nodrošināšanai, kas ir vēl viens labs bonuss ģimenes ārstam, it sevišķi jaunam, kuram nav kur atsperties un nav tādu uzkrājumu.”
Tikmēr izmisīgie ģimenes ārsta meklējumi Strenču pilsētā turpinās.
Savukārt salīdzinoši netālu esošajā Kārķu pagasta praksē ir nedaudz virs 500 pacientu. Lai ārsts varētu segt visas izmaksas un arī nopelnīt, risinājums varētu būt abām vietām piesaistīt vienu ģimenes ārstu. Šādam modelim piekrīt arī Strenču pagasta pārvaldes vadītājs Pētersons.
Alhimoviča skaidroja: “Kārķos dakterīte bija gados, aizgāja projām, tad apvienojot Strenču praksi un Kārķu pagasta praksi būtu viena tāda normāla lieluma prakse.”
Tāpat NVD Vidzemes nodaļas vadītāja uzsvēra, ka
nodrošināta dzīves vieta un pilnībā aprīkota prakse vairs neesot gana liels bonuss, lai mazpilsētās un lauku pagastos piesaistītu jaunu speciālistu.
“Lielākā daļa ģimenes ārstu grib strādāt Rīgā, Pierīgā, Jūrmalā. Rīgas tuvumā – tur lielākas iespējas,” piebilda Alhimoviča.
