Sadaļas Sadaļas

De Facto

Rīgas nauda - “Saskaņas” arodbiedrībai

De Facto

“Autoceļu uzturētājs” sevi slavē kā pasaules līmeņa ceļu uzturētāju

Teju puse zemessargu nav pārreģistrējušies dienestam

Gandrīz puse zemessargu nav pārreģistrējušies dienestam

Lai gan visiem zemessargiem pēdējo piecu gadu laikā bija jāpārslēdz līgumi par tālāku dienestu Zemessardzē, to izdarījusi mazliet vairāk nekā puse - ap 60% no tiem 8012 zemessargiem, kas skaitījās dienestā uz šā gada 1.janvāri, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.

Mainoties likumam, pēdējo piecu gadu laikā pilnīgi visiem zemessargiem bija jāpārslēdz līgumi no beztermiņa uz tādu, kas ik pēc pieciem gadiem tiek pārskatīts. Līdzīgi kā tas šobrīd ir profesionālajā armijā.

Līgumu pārslēgšanai bija atvēlēts laiks līdz šā gada 1.janvārim. Tos, kuri līgumus nav pārslēguši, uzreiz no Zemessardzes rindām neizslēgs, ja vien nav izteikta tāda vēlme. Viens otrs devis ziņu no ārzemēm, sakot, ka atgriežoties vēlēsies tupināt. Tos turpinās gaidīt.

Vai ir zināms, cik tad Latvijā ir to cilvēku, kuri brīvprātīgi iestājušies Zemessardzē un ir tiesīgi un gatavi pildīt savus pienākumus? Šaubas par precīzas atbildes iespējamību sējusi Valsts kontroles veiktā revīzija. Te atklāts, ka faktiskajai situācijai atbilstošu informāciju par zemessargu sastāvu iegūt nevar. Uzskaites sistēmas nepilnības ir tikai viens no trūkumiem Zemessardzē. Pārējie saistīti ar apmācību kvalitāti.

Zemessardzes 52.kājnieku bataljons Jelgavā ir viens no trim pārbaudītajiem. Te zvērestu devuši 446 zemessargi. Bet līdz šim līgumus pārslēguši 330 zemessargu jeb 76% no visiem šeit dienošajiem brīvprātīgajiem.

“Mums ir palikusi trešdaļa to cilvēku, kuri nav pārslēguši līgumus, un tie galvenokārt ir cilvēki, kuri atrodas ārzemēs šobrīd.  Ir protams arī neapzinīgie, ko mēs sameklējam un mēģinām noskaidrot, kāda ir tālākā izvēle, vai viņš vēlēsies pārslēgt līgumu Zemessardzi, vai apturēt darbību, vai izstāties,” raidījumam “De facto” saka Zemessardzes 52.kājnieku bataljona komandieris pulkvežleitnants Ilmārs Džeņevs.

Situācija Jelgavā ir labāka nekā citviet. Viena no bēdīgākajām ainām pārreģistrēšanas ziņā pavērusies Valmieras bataljonā. Bet Latvijā kopumā - no pavisam astoņiem tūkstošiem Zemessargu, kuru zvērests aizvien ir spēkā, noteiktajā laikā līgumi pārslēgti 60 procentiem.

Turklāt, kā atklājis audits,

Zemessardzei trūkst arī aktuālu ziņu par te dienošo atbilstību citām likuma prasībām. Piemēram, varbūt dienēt liedz veselības stāvoklis vai varbūt – uzlikts sods. Tas rada jautājumu, cik tad patiesībā ir liels tas spēks, ar kuru var rēķināties, sakot -  Zemessardze. Vai tie ir astoņi vai varbūt pieci tūkstoši cilvēku, vai vispār nevienam nezināms cilvēku skaits?

Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Leonīds Kalniņš uzskata, ka viņiem ir zināms precīzs zemessargu skaits, ar kuriem viņi var rēķināties:“Absolūti nekļūdīgi.  Es varu pateikt, cik būs aktivizētu zemessargu noteiktā momentā, ja būs nepieciešams valsts aizsardzībā. Mēs pagājušā gada nogalē esam veikuši kaujas gatavības pārbaudes, kas ir sava veida tests kaujas vienībām uz operacionalitāti visos 18 bataljonos, un uzreiz varu pateikt, ka noteiktie kritēriji bija divkārši pārsniegti.”

Tuvāko gadu laikā Zemessardzei atvēlētais budžets ievērojami pieaugs. Šogad – par trešdaļu – no 18,28 miljoniem 2014.gadā līdz 27,93 miljoniem eiro 2015.gadā. Līdzekļu pieaugums bija iemesls arī revīzijas veikšanai Zemessardzē, konkrēti - trīs bataljonos – Valmierā, Jēkabpilī un Jelgavā.

“Augot finansējuma apjomam, tās problēmas samilzīs. Ja tagad varam runāt par līdzekļu ne tik efektīvu izlietojumu tādā mazākā apmērā, ja nekas netiks darīts, tad protams, ka šis risks pieaugs,” saka valsts kontroliere Elita Krūmiņa. Būtiskākās nepilnības ir zemessargu uzskaitīšanā un apmācību procesa organizēšanā un rezultātu kontrolē.

“Mums vienkārši ir jāsakārto šī atskaite, lai radītu Valsts kontrolei un pašiem sev pārliecību, ka šie mērķi ir sasniegti.  Bet tas nenozīmē, ka  tur ir draudi vai riski kaut kā nepareizi apgūt naudu vai to izlietot neefektīvi,” uzskata  Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube.

Kā patiesībā notiek zemessargu apmācības, ja revīzijā redzams, ka ir zemessargi, kuri piecu gadu laikā tā arī nav apguvuši pamatapmācību? Turklāt nav trūcis tādu zemessargu, kuri, neapgūstot pašus pamatus, devušies jau uz kolektīvajām apmācībām. Tas savukārt var palēnināt uzdevuma izpildi.

Uz jautājumu, kas varētu būt iespējamie iemesli šādai rīcībai, Kalniņš pieļauj, ka “atnāk jauns zemessargs, iestājas piemēram, jūlijā. Un tūlīt ir milzīgas, ļoti interesantas mācības, kur piedalās mūsu sadarbības partneri no NATO valstīm.  Protams, ka viņš grib kopā būt ar kolektīvu. Un rotas komandieris ir nācis pretī, un teicis, lai nāk kopā ar mums. (..) Un Valsts kontrole ir pareizi secinājusi, ka nav izgājis pamatapmācību bet ir piedalījies vingrinājumos. No otras puses – ja viņš grib redzēt šīs mācības, bet tās notiek vienreiz četros gados. Tad no otras puses – vai ir milzīgs tas pārkāpums no rotas komandiera puses, kas viņu ir iesaistījis?”

Jelgavas bataljona komandieris norāda arī uz kādu  pretrunu, kas radījusi daļu no pārmetumiem par nekonsekvenci apmācībās. Proti - pat profesionālā dienesta karavīrs, kurš pēc atvaļināšanās pārgājis uz Zemessardzi, skaitās bez pamatapmācības. Lai gan pietiktu apliecināt iepriekš dienesta gados iegūtās prasmes.

Pēdējā gada laikā zemessargi mācības apmeklējuši ievērojami biežāk nekā iepriekš – par 40%. Tagad tās ir vidēji 10 dienas gadā. Un viens otrs uz mācībām brauc pat no Īrijas vai Lielbritānijas.

Tomēr šaubas par rezultātiem ir sētas. Pēc Valsts kontroles, kas pārbaudīja tikai trīs bataljonus, armijas vadība tagad plāno pārbaudīt visus bataljonus, rīkojot neplānotas pārbaudes.

Pērn zemessargu mācīšanai tērēja 2,6 miljonus eiro, šogad – 4,5 miljonus. Finansējums augs arī turpmākajos gados. Savukārt ar papildus piešķirto naudu nepietiks, lai izstrādātu speciāli zemessargiem piemērotas apmācību programmas. Zemessardzes štābā par apmācību atbild tikai viens virsnieks, kuram darbu netrūkst. Vienas programmas izstrādei nepieciešams algot trīs cilvēkus pus gada garumā. Piešķirtā nauda tiks 25 jaunām štata vietām - pa vienam rotas virsseržantam  katrā bataljonā un trīs apmācību instruktori uz visiem apmācību kvalitātes celšanai.

Tikmēr tikko kā veikta SKDS aptauja apliecina, ka sabiedrība zemessargu militārās iemaņas un sagatavotību novērtējusi divreiz augstāk nekā pirms sešiem gadiem. Tas nozīmē arī to, ka paši zemessargi no apmācībām atgriežas ar augstāku vērtējumu par to lietderību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt