Gandrīz puse Ukrainas kara bēgļu Latvijā jāuzņem valstspilsētām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Gandrīz puse no Latvijā iebraukušajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem būs jāuzņem septiņām valstspilsētām, liecina Iekšlietu ministrijas (IeM) izstrādātie un valdībā otrdien, 12. aprīlī, apstiprinātie noteikumi par pašvaldības izmitināmo Ukrainas cilviliedzīvotāju skaitu.

Latvijā ierodoties 30 000 Ukrainas bēgļu, septiņām valstspilsētām vajadzētu uzņemt kopumā 14 876 cilvēkus, no kuriem vairāk nekā puse būtu paredzēti Rīgai, bet vismazāk Rēzeknei – 431. Savukārt, ja Latvijā ierastos 35 000 un 40 000 Ukrainas bēgļu, valstspilsētām būs jāuzņem attiecīgi 17 356 un 19 834 no kara Ukrainā bēgošie cilvēki, liecina IeM sagatavotais regulējums.

30 000 Ukrainas bēgļu iebraukšanas gadījumā novados visvairāk Ukrainas civiliedzīvotāju būtu jāuzņem Ogres vietvarai – 903. Seko Valmiera ar 798 un Tukums ar 692 uzņemamiem Ukrainas civiliedzīvotājiem. Savukārt vismazāk bēgļu būtu jāuzņem Varakļānu pašvaldībai – 45 un Valkas vietvarai – 124.

IeM noteikumu anotācijā skaidroja, ka pašvaldībās izmitināmo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits tiek sadalīts proporcionāli pašvaldību administratīvajās teritorijās deklarēto iedzīvotāju skaitam uz 2022. gada 1. martu. 

IeM skaidroja, ka kopumā Ukrainas civiliedzīvotājiem līdz 6. aprīlim izsniegta 10 641 ilgtermiņa vīza un  2279 uzturēšanās atļaujas. Līdz ar to jau gandrīz 13 000 Ukrainas civiliedzīvotāji ir deklarējuši savu vēlmi ilgāku laika periodu uzturēties Latvijā.  Vienlaikus jau 8722 personām ir bijusi nepieciešamība sniegt atbalstu izmitināšanas nodrošināšanā.

Iekšlietu ministre Marija Golubeva ("Attīstībai/Par!") pēc valdības sēdes atzina, ka saskaņā ar jaunākajiem datiem Latvijā ir reģistrējušies jau 20 000 Ukrainas civiliedzīvotāji.

No viņiem mazāk nekā puse izmantojusi izmitināšanas atbalsta iespējas, teica ministre, norādot, ka pieaug to Ukrainas cilvēku skaits, kas Latvijā ir atraduši darbu.  

"Ukrainas civiliedzīvotāju plūsma, kuri, bēgot no Krievijas Federācijas izraisītā kara Ukrainā, nonāk Latvijas Republikā, ir neprognozējama. Vienlaikus maksimāli ir jārada apstākļi, lai mazinātu šo cilvēku ciešanas, kā arī nodrošinātu  primāro atbalstu un izmitināšanu," norādīja IeM.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) uztur informāciju par konkrētajā pašvaldībā saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā paredzēto procedūru izmitināto Ukrainas civiliedzīvotāju skaitu. Minēto informāciju VUGD aktualizē vismaz reizi diennaktī atbilstoši pašvaldību sniegtajai informācijai.

Līdz šim ne visas pašvaldības ir solidāri iesaistījušās Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšanā. Līdz ar to saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu tiek noteikts katrā pašvaldībā izmitināmo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits, ievērojot iespējamo Ukrainas civiliedzīvotāju skaitu, kas ieradīsies  Latvijā, un katrā pašvaldībā deklarēto iedzīvotāju skaitu, norādīja IeM.

Iekšlietu ministre atzina arī, ka patlaban tiek strādāts pie nākamajiem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta veidiem, piemēram, gadījumos, kad ir problēmas ar darba atrašanu.

Tiek strādāts pie tā, kāds atbalsts tiks sniegts tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri Latvijā paliks ilgāk. Šo cilvēkus skaits būs zināms tuvāko mēnešu laikā, teica ministre. 

KONTEKSTS:

Daļa Ukrainas iedzīvotāju, īpaši ģimenes ar maziem bērniem, bija spiesti doties bēgļu gaitās pēc tam, kad Krievija 24. februārī sāka iebrukumu Ukrainā. Saskaņā ar ANO datiem bēgļu gaitās devušies vairāk nekā četri miljoni Ukrainas iedzīvotāju. 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti