Panorāma

Diskutē par maksātnespējas administratoru iecelšanu

Panorāma

Stradiņu vecmātes: tuvojas krahs

57 novadi neatbilst likuma nosacījumiem

Gandrīz puse novadu neatbilst likuma nosacījumiem

119 novadu izveide ir bijusi kļūda, atzīst Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Pēc novadu reformas šobrīd redzams, ka mērķi nav izpildīti. Atbildīgā ministrija virza uz priekšu reformu par 29 sadarbības teritorijām, bet Pašvaldību savienībai pret to aizvien ir iebildumi.

Likuma kritērijiem neatbilst aizvien vairāk pašvaldību

Vairākos novados nav spēcīgu attīstības centru, iedzīvotāju skaita ziņā sistēma ir ļoti neviendabīga. Būtiski, ka ir daudz novadu, kuriem pietrūkst nodokļu ienākumu, lai spētu pastāvīgi realizēt savas autonomās funkcijas.  

 Latvijā ir daudz novadu ar nelielu skaitu iedzīvotāju. Piemēram, Baltinavā ir tikai 1054 iedzīvotāji. Iedzīvotāju skaita ziņā tas ir vismazākais Latvijas novads.

No 119 novadiem 57 administratīvās teritorijas jeb aptuveni puse neatbilst administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteiktajiem skaitliskajiem  administratīvo teritoriju izveidošanas nosacījumiem.

39 novados iedzīvotāju skaits ir mazāks par 4000. Kopš teritoriāli administratīvās reformas sākuma, šādu novadu skaits ir palielinājies, jo novados sarucis iedzīvotāju skaits.

No 2012. - 2016.gadam pret vidējo iedzīvotāju skaitu (Avots: RAIM)

+ -

Savukārt 52 pašvaldībās nav neviena ciema vai pilsētas, kurā iedzīvotāju skaits būtu lielāks par 2000.  

Arī Raunas un Olaines novadi neatbilst likumā noteiktajiem nosacījumiem, jo šīs pašvaldības nav teritoriāli vienotas.

Savukārt Valmiera un Jēkabpils ir republikas pilsētas. Lai klasificētos šim statusam, saskaņā ar likumu, iedzīvotāju skaitam jāpārsniedz 25 000, taču statistikas datos par pērno gadu norādīts, ka Valmierā ir virs 23 000, bet Jēkabpilī - nepilni 23 000 iedzīvotāju. Tātad arī tur kopš reformas sākšanas iedzīvotāju skaits ir sarucis.

Tā tālāk dzīvot nevar!

Izveidot pašvaldības, atkāpjoties no likuma prasībām, ļāva piebilde tajā pašā likumā.

Tomēr, sarūkot iedzīvotāju skaitam, šādu pašvaldību skaits ir pieaudzis, un atbildīgā ministrija saskata būtiskas problēmas, kāpēc tā vairs nevar turpināties.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) skatījusies arī kaimiņvalstu virzienā, kurās secināts, ka veiksmīgākai attīstībai novadā ir jābūt lielākam iedzīvotāju skaitam.

“Ja mēs skatāmies uz tuvākiem kaimiņiem, tad igauņi veic reformas un saka, ka ne mazāk kā 5000 iedzīvotāju, bet vēlamais skaits ir 11 000 igauņiem,” stāsta VARAM valsts sekretāra vietnieks reģionālās attīstības jautājumos Aivars Draudiņš.

Viens no būtiskiem iemesliem pārskatīt esošo kārtību ir gan dārgas administratīvās izmaksas, gan fakts, ka liels novadu pašvaldību skaits nespēj pats sevi uzturēt no iekasētajiem nodokļiem. To, ka attīstība nenotiek, pamanījuši arī iedzīvotāji

Piemēram, Vecpiebalgā, kur iedzīvotāju skaits nesasniedz 4000, iedzīvotāji stāstīja “Tautas panorāmai”, ka attīstība klibo, nenotiek nekas, kas liktu cilvēkiem palikt novadā.

"Tautas panorāma" Vecpiebalgas novadā:

Savukārt citos mazajos novados iedzīvotāji “Tautas panorāmai” sūdzējās par pašvaldības tēriņiem.  

Tā kā vairums novadu labprātīgi apvienoties nevēlas, VARAM pašlaik virza plānu par 29 sadarbības teritoriju izveidi. Tas nozīmētu, ka pašvaldībām būtu pienākums sadarboties ar citām sadarbības teritoriju mērogā. Kopīgi plānot lielus infrastruktūras objektus, kopīgi lemt par izglītību, ceļiem un citiem jautājumiem.

“Mums ir kuriozas situācijas, kad vienā ēkā atrodas vairākas būvvaldes. Viena apkalpo konkrēto pašvaldību, otra apkalpo pārējās pašvaldības, mums ir problēmjautājums, kas tiek cilāts no Izglītības ministrijas puses – tā ir vidusskolu tīkla reorganizācija. Vienas pašvaldības ietvaros skolas reorganizēt ir grūti,” norādīja Draudiņš.

Iecerētā reforma virzās strauji, valdība informatīvo ziņojumu šā mēneša sākumā ir pieņēmusi, un ministrijai līdz septembrim ir jāsagatavo konkrēti priekšlikumi par izmaiņām likumos.  Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS) pret šādiem ministrijas plāniem ir būtiski iebildumi.

“Šobrīd Latvijas pašvaldības sadarbojas ļoti dažādos veidos, un tam nebūt nav vajadzīgs noteikts teritoriālais ietvars. Tādu pašvaldību ir daudz. Ir pašvaldības, kas sadarbojas izglītības jomā, būvvalžu jomā, tūrisma jomā, un sadarbības mērogs ir ļoti dažāds atkarībā no tā, kādu ceļu izvēlas iet katra pašvaldība,” sacīja LPS Padomniece reģionālās attīstības jautājumos Ivita Peipiņa.

“Neviena no nosauktajām pašvaldībām nav tāda, kas nepildītu kādu no noteiktajām funkcijām,” uzsvēra  Peipiņa.

Pret vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ieceri iebildumu ir daudz. Kāda būs ieceres tālākā virzība un vai to varēs īstenot, atkarīgs no politiskas izšķiršanās.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti