Kāds jautājums tika uzdots:
Pēdējos gados īstenotas vairākas programmas reemigrācijas veicināšanai, taču pastāv dažādi uzskati, vai vispār vajadzētu tērēt Latvijas nodokļu maksātāju naudu aizbraukušo iedzīvotāju atgriešanās veicināšanai. Vieni uzsver, ka tas ir ļoti svarīgs mērķis, tāpēc tādam nauda nav jāžēlo, citi iebilst, ka vispirms būtu jāparūpējas par Latvijā dzīvojošo labklājību un tikai pēc tam var tērēt naudu šādiem pasākumiem. Kāda ir Jūsu attieksme:
vai Jūs atbalstāt Latvijas nodokļu maksātāju naudas tērēšanu aizbraukušo atgriešanās veicināšanai, vai esat pret to?
Aptauju veica SKDS, šī gada jūnijā 126 Latvijas vietās aptaujājot 1014 respondentu, kas atspoguļo valsts iedzīvotāju struktūru.
Ko parādīja aptauja
Par noteiktu atbalstu paziņoja 7,5% respondentu, bet par pretējo pozīciju (noteikti neatbalstu) - 24,1%. Līdzekļu atvēlēšanu reemigrācijas veicināšanai drīzāk atbalstīja 16,9%, bet drīzāk neatbalsta – 23% iedzīvotāju. Vēl 23,4% paziņoja par neitrālu attieksmi un 5,1% nevarēja atbildēt.
Kopumā līdzekļu piešķiršanu reemigrācijas veicināšanai atbalsta vai drīzāk atbalsta 24,4% respondentu, neatbalsta vai drīzāk neatbalsta - 47,1%.
Visu respondentu atbildes
Arī dažādās sabiedrības grupās pozīcijas nav krasi atšķirīgas, līdzīgi viedokļi sadalījās vīriešiem un sievietēm, latviešiem un cittautiešiem, pilsoņiem un nepilsoņiem, privātajā un valsts sektorā strādājošajiem un nestrādājošajiem. Aptauja liecina, ka šajā jautājumā viedokļi nedalās arī atkarībā no darbības veida, izglītības un ienākumu līmeņa.
Taču ir daži interesanti izņēmumi, kur viedokļi atšķiras no kopējas ainas.
Pozitīvākie un negatīvākie
Lielāku atbalstu reemigrācijas finansēšanai no budžeta pauda respondenti, kuri ieņem vadītāju amatus – viņu vidu to atbalsta 39,2%. Šajā grupā ir arī vismazāk pretinieku - 26,5%.
Savukārt vadītāju grupai pilnīgi pretējo tendenci uzrādīja iedzīvotāji, kuri sevi identificējuši kā strādniekus, - viņu vidū pozitīvi reemigrācijas finansēšanu vērtēja 21%, bet negatīvi - 55,9%.
Respondentu atbildes atkarībā no darbības veida (izlase)
Līdzīga aina ir arī, apskatot respondentus pēc ienākumu līmeņa. Iedzīvotāju vidū ar augstākiem ienākumiem 29,2% atbalsta reemigrācijas programmas, bet 37,2% izteikušies pret to. Savukārt grupa ar vidējiem augstiem ienākumiem izrādījusies visnegatīvāk noskaņota – šajā grupā tikai 19,4% paziņoja par atbalstu šādām programmām, bet 51% izteicās pret to.
Respondentu atbildes atkarībā no ienākuma līmeņa uz vienu ģimenes locekli
Maksimālās viedokļu atšķirībās izrādījās respondentiem dažādos reģionos, piemēram, Vidzemes un Zemgales un Pierīgas iedzīvotāju viedokļi izrādījās teju diametrāli pretēji.
Vidzemē 67,2% respondentu pauda negatīvo attieksmi, bet Pierīgā un Zemgalē tādu attieksmi pauda attiecīgi 33,2% un 36%. Vidzemē tikai 19,5% izteikušies pozitīvi, Pierīgā un Zemgalē – attiecīgi 31,6% un 32,9%. Vismazāk negatīvo atbildi sniedza iedzīvotāji laukos - 39,4%.
Respondentu atbildes atkarībā no dzīvesvietas
Pagājušais gads Latvijā noslēdzies ar labāko migrācijas saldo un mazāko iedzīvotāju skaita sarukumu kopš 1999. gada. Migrācijas saldo, proti, starpība starp kopējo iedzīvotāju skaita sarukumu un sarukumu saistībā “tikai ar demogrāfijas iemesliem”, ir - 4838 cilvēki. Tas ir labākais rezultāts kopš 1999. gada, kad šis rādītājs bija 4085 cilvēki. Savukārt pērn piedzīvotais mazākais kopējā iedzīvotāju skaita sarukums, kas bija par 14 279 cilvēkiem, ir mazākais kopš 1998. gada.
Kopš 1993. gada valsti vidēji gadā pametuši 14 600, visvairāk cilvēki aizbraukuši 2009. – 2010. gados: kopumā migrācijas dēļ šajos divos gados iedzīvotāju skaits samazinājies par vairāk nekā 70 000 cilvēku.
